Zemes kopēji cer uz labu ražu
Dārzeņu audzētāji par šā gada ražas prognozēm ir visai optimistiski noskaņoti: ja izpalikšot dabas untumi, tad dārzeņi šogad padošoties labi. Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperti šā gada ražas prognozēs ir dāsni. Viņi cer uz rapša rekordražu.
Uz Rīgas Centrāltirgu pašmāju zemenes vakar bija atvedusi Jelgavas novada Sesavas pagasta zemnieku saimniecība Salnāji. Par agro audzējumu saimnieki prasa 10 līdz 15 eiro kilogramā, tas ir, aptuveni tikpat, cik pērn. Pašmāju gurķi šobrīd Rīgas Centrāltirgū maksā no 1,10 eiro līdz 1,50 eiro kilogramā. Zemenes, gurķi, salāti, dilles un pētersīļi, ko pašmāju audzētāji ceļ priekšā pircējiem, steidzināti siltumnīcās, taču īsto ražas potenciālu rādīs dārzeņi un ogas, kuri audzēti uz lauka – bez īpašas lutināšanas.
LLKC augkopības eksperti šā gada graudu ražai prognozē pat rekordlielu ievākumu. Ziemas kviešu ražas potenciālu pēc vēsā un nokrišņiem salīdzinoši bagātā maija viņi vērtē kā labu, īpaši Zemgalē un Kurzemē. Arī rapša stāvoklis ir labs, un pastāv iespējas rudenī novākt rekordražas.
Saskaņā ar LLKC datiem šogad ziemāju platības valstī aizņem 320,3 tūkstošus hektāru, kas ir aptuveni par trešdaļu vairāk nekā pērn. Ar ziemas rapsi apsēti kopā 65,8 tūkstoši hektāru, kas ir par 30% vairāk nekā pērn.
«Maijs parasti mūsu reģionā ir viens no sausākajiem gada mēnešiem, bet šogad mitrums maijā bija pietiekamā daudzumā. Biežie nokrišņi gan radīja saspringtu darbu lauku apstrādei ar augu aizsardzības līdzekļiem, un šim darbam nācās ķert momentus. Šā iemesla dēļ dažviet sējumu kopšanas pasākumi ir nedaudz iekavēti,» NRA.lv stāsta LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis.
Pēc LLKC augkopības ekspertu vērtējuma, šobrīd vislabākais ziemas kviešu ražas potenciāls ir Zemgalē un Kurzemē, kur ražas dažos laukos varētu būt virs piecām sešām tonnām no hektāra. «Augu biezība laukos vērtējama kā ļoti laba, un līdz ar to arī ražas potenciāls ir augsts. Lai to noturētu, nepieciešams veikt augu mēslošanu un augu aizsardzības pasākumus optimālā līmenī. Laukos, kur tas netiek darīts, tas ir, augiem pietrūkst tādu barības elementu kā slāpeklis un sērs, kā arī augi inficējas ar slimībām, jau tagad redzams, ka daļa ražas netiks iegūta,|» pieļauj O. Balodis. Ar ziemas kviešiem Latvijā apsēti 275,9 tūkstoši hektāru, vidējā ražība valstī patlaban tiek prognozēta 4,4 tonnas no hektāra (pērn – vidēji 3,4 t/ha) un kopraža varētu sasniegt 1,214 miljonus tonnu. Salīdzināšanai pērn tika novākts 525,6 tūkstoši tonnu.
Ziemas rapša lauki patlaban tuvojas ziedēšanas beigām. Mērenās gaisa temperatūras un pietiekamie nokrišņi veicina garāku ziedēšanas laiku, kas varētu dot papildu pāksteņus. O. Balodis uzskata, ka tas nodrošinātu rapša rekordražu iegūšanu daudzos laukos. Latvijā ar ziemas rapsi apsēti 65,8 tūkstoši hektāru, vidējā raža prognozēta 3,4 tonnas no hektāra (pērn – 1,8 t/ha), un kopraža varētu sasniegt 223,8 tūkstošus tonnu. Pērn tika ievākts 83,1 tūkstotis tonnu.
Savukārt rudzu un tritikāles lauki, pēc LLKC vērtējuma, izskatās apmierinoši, bet to stāvoklis nav tik labs kā 2013. gadā, kad tika iegūtas ļoti labas ražas. Šos kultūraugus lielākoties sēj saimniecības ar ekstensīvāku saimniekošanu. Ar rudziem apsēti kopā 35,4 tūkstoši hektāru, ar tritikāli – 7000 hektāru.
O. Balodis gan uzsver, ka par reālajiem ražas datiem un prognozēm varēs spriest pēc jūlija lauka apskatēm. «Vēl priekšā vismaz divi mēneši līdz ražas vākšanai un kā katru gadu iespējami dažādi riska apstākļi, kas var ietekmēt ražu,» piebilda O. Balodis.
Ilze Šteinfelde
