Zemāku PVN maizei un gaļai vēl nesteidz piemērot
Šobrīd vairs tikai četras valstis Eiropas Savienībā (ES) pārtiku apliek ar pilnu pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Pārējās valstīs tai ir noteikta samazinātā PVN likme. Latvijā samazināto PVN likmi 5% apmērā kopš pagājušā gada piemēro Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, raksta NRA.lv.
Lauksaimnieku cerības, ka tikpat zema PVN likme Latvijā būtu arī gaļai, maizei, pienam un olām, varētu piepildīties ne agrāk kā 2021. gadā.
Samazinātās PVN likmes ieviešana daļai pārtikas produktu Latvijā lielā mērā tika uzskatīta par pilotprojektu, jo ne velti Pievienotās vērtības nodokļa likumā 5% PVN likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ir paredzēta vien līdz 2020. gada 31. decembrim. Ja šī prakse attaisnosies, to varētu paplašināt, ja ne – tad vienkārši vairs neturpināt.
LOSP aktīvi darbosies
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) uzskata, ka samazinātā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem jānosaka bez termiņa ierobežojuma, turklāt tā būtu jāattiecina arī uz citiem pārtikas produktiem.
«LOSP, piesaistot speciālistus, darīs visu, lai pierādītu visas samazinātā PVN pozitīvās ietekmes, jo lielākoties tiek uzsvērts tikai par vienu ieguvumu un iespēju – ieguvumu budžetam, bet mēs vēlamies uzsvērt, ka šis ieguvums ir daudz plašāks – tas ir atbalsts vietējam ražotājam, ēnu ekonomikas mazināšana (uzņēmumi reģistrējas kā PVN maksātāji), cenu samazinājums augļiem un dārzeņiem, līdz ar ko tie ir pieejamāki iedzīvotājiem, palielinās augļu patēriņš kopumā, saimniecībām paliek vairāk apgrozāmo līdzekļu, uzlabojas naudas plūsma, līdz ar to spēj maksāt atbilstošākas darba algas,» pēc LOSP ikmēneša sēdes sacīja LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņš solīja, ka LOSP sagatavos konkrētus un pamatotus priekšlikumus, lai kopīgi ar zinātniekiem, ekspertiem un saistītajām institūcijām, ņemot vērā rezultātu augļu un dārzeņu audzēšanā, spētu strādāt, lai samazināto PVN likmi ieviestu arī gaļai, pienam, maizei un olām.
Rezultāti – labāki nekā gaidīts
Pamats šādām cerībām ir līdzšinējie rezultāti. Latvijas Lauksaimniecība universitātes (LLU) rektore profesore Irina Pilvere LOSP sēdē uzsvēra, ka, ieviešot 5% PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, rezultatīvi rādītāji ir labāki nekā sākotnēji gaidīts. Kaut gan tika pieļauts, ka nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā teorētiski vajadzētu samazināties, tā nebija, jo daļa uzņēmumu iznāca no ēnu ekonomikas un gala rezultātā nodokļu ieņēmumi budžetā pat pieauguši. Arī augļu un dārzeņu patēriņš ir palielinājies, līdz ar to arī nozares uzņēmumu apgrozījumam ir tendence augt. Tādējādi uzņēmumi kļūst stabilāki un ir spējīgi maksāt augstākas algas saviem darbiniekiem.
Arī E. Treibergs ir gandarīts ar sasniegto, ko devusi PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem. Nodokļu maksātāju, kuru pamatdarbība ir lauksaimniecība un kuri norādījuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus, apgrozījums 2018. gada 11 mēnešos audzis par 4,12 procentiem, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, savukārt vidējais atalgojums 2018. gada 11 mēnešos audzis par 9,9 procentiem.
LOSP ietilpstošās biedrības Latvijas dārznieks biedru veiktais monitorings Latvijā, Lietuvā, Polijā un Čehijā liecina, ka mazumtirdzniecības cenas Latvijā augļiem un dārzeņiem, kuriem tiek piemērots 5% PVN, ir zemākas nekā citās valstīs.
«Tikai pateicoties ilgstošai, neatlaidīgai ražotāju un tirgotāju sadarbībai, šogad redzam valsts dotās iespējas, 5% PVN ieviešanas rezultātu, neskatoties uz laika kaprīzēm pavasarī,» pauda biedrības Latvijas dārznieks valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš, piebilstot, ka arī ar zemajām cenām izslavētajā Lidl veikalā Polijā burkāni, lauka gurķi, nefasēti kartupeļi, galviņkāposti un ķekaru tomāti augusta sākumā bija dārgāki nekā Latvijā Maxima un Rimi tīklu veikalos.
Ministri vēl diskutēs
Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ir ierakstīts solījums izvērtēt iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), piedaloties LOSP sēdē, lauksaimniekiem atzina, ka koalīcijā tiešām notiekot ļoti plašas diskusijas par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu gaļai, pienam, maizei un olām. Viņš neslēpa, ka «diskusijas koalīcijā ir ļoti dažādas un ļoti plašas». Viņaprāt, samazinātās PVN likmes piemērošana gaļai, pienam, maizei un olām varētu stimulēt šo preču patēriņu, mazināt ēnu ekonomiku, it sevišķi svaigas gaļas tirgū, un tas būtu atbalsts vietējiem ražotājiem, kuriem būtu daudz izdevīgāk svaigo gaļu un piena produktus piegādāt tirgū. Taču, no otras puses, esot bažas, ka tādējādi varētu samazināties ieņēmumi valsts budžetā.
«Mans redzējums ir tāds, ka mums līdz nākamā gada vidum būtu jāsagatavo kvalitatīvi priekšlikumi valdībai, par kuriem varētu diskutēt, ne tikai balstoties uz ekspertu un zinātnieku redzējumu, bet arī ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta datus un kopējo makroekonomisko situāciju,» sacīja K. Gerhards. Patlaban Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālisti strādā pie ekonomiskā pamatojuma samazinātās PVN likmes piemērošanai šīm preču grupām. I. Pilvere prognozēja, ka samazinātās PVN likmes ieviešana gaļai varētu būt tikpat veiksmīga kā augļu un dārzeņu sektorā, kur bija ļoti liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Savukārt piena sektorā, kur pelēkā tirgus īpatsvars ir mazāks, iespējams, neizdotos sasniegt tik augstus rezultatīvos rādītājus.
Ilze Šteinfelde
