Zāļu cenas nekrīt būtiski
Nevienā valstī, lai arī cik liela ietekme bijusi krīzei uz tās sociālekonomisko situāciju, nav novērojama zāļu cenu samazināšanās, vienīgi medikamentu maksas pieaugums kļuvis lēnāks – tā, analizējot zāļu cenu svārstības, secina Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis.
Vislielākais iepakojuma cenas pieaugums Latvijā 2009. gadā bija zālēm cenu diapazonā līdz pieciem latiem, proti, maksa pieaugusi par 13%, raksta NRA.lv
Pēc VM aplēsēm, cenas pieaugušas arī zālēm, kurām iepakojuma maksa svārstās no pieciem līdz 50 latiem, savukārt samazinājums vērojams tikai salīdzinoši dārgiem medikamentiem. J. Bundulis norāda, ka kopējais zāļu tirgus turpina pieaugt, vienlaikus mainoties to sadalījumam pasaules reģionos. Pieauguma tempi ievērojami samazinās ES un ASV, bet stabilizējas vai palielinās Āzijā un Dienvidamerikā. Tirgū ienāk jauni, dārgi, ar biotehnoloģijām ražoti medikamenti, kuriem bieži vien nav analogu un nepastāv cenu konkurence.
“Ekonomiskā krīze ietekmē zāļu tirgus dalībnieku uzvedību, tomēr es varu teikt, ka nevienā valstī šādos apstākļos nav vērojama cenu samazināšanās. Tiesa, ir medikamenti, kuriem tiek samazināta cena, bet ir tādi, kuriem maksa tiek paaugstināta divkārt. Tāpēc kopumā par zāļu cenu kritumu nevar runāt,” saka VM speciālists. Tajā pašā laikā novērots, ka visā pasaulē ražotāji samazina izdevumus mārketingam, taču tas diemžēl neietekmē medikamentu cenu tik būtiski, lai cilvēks aptiekā to sajustu. J. Bundulis piemin vēl vienu tendenci zāļu tirgū, proti – palielinās ģenērisko zāļu (zāles, kas tiek ražotas pēc patenta derīguma termiņa) izrakstīšana un lietošana. VM valsts sekretāra vietnieks uzsver, ka Latvijā ir izveidota zāļu cenu ierobežojošo pasākumu sistēma, kas aptver gan medikamentus, kuru iegādes izdevumus daļēji vai pilnībā kompensē no valsts budžeta, gan ārpus šīs sistēmas izplatāmās zāles. Piemēram, viena no prasībām ražotājiem, kā arī paralēlā importa un izplatīšanas veicējiem, uzsākot preces izplatīšanu Latvijā, ir deklarēt Zāļu valsts aģentūrā šo zāļu realizācijas cenu, sniedzot informāciju arī par jebkurām maksas izmaiņām. Tāpat ir noteikts maksimālais uzcenojums, kādu zāļu vairumtirgotājs un aptieka drīkst piemērot medikamentiem.
VM ir apkopojusi iespējamos pasākumus, lai zāļu cenu Latvijā varētu samazināt, taču, kā atzīst J. Bundulis, par daudziem jautājumiem ir “smagas debates”. Viens no risinājuma variantiem – iesaldēt uz laiku ražotāju cenas un samazināt lieltirgotavu uzcenojumus, taču tas esot arī riskanti. Proti, labums no šāda ierobežojuma varētu būt īstermiņa, jo vienlaikus tas nozīmētu arī to, ka cenas atsevišķām zālēm nesamazinātos, bet būtu iesaldētas. Līdz gada beigām VM plāno iesniegt valdībā jau sagatavotu priekšlikumu par vienādiem piegādes noteikumiem visiem tirgus dalībniekiem, aizliedzot atlaižu piedāvājumus, kā arī noteikt zāļu izplatītāju finansiālo atbildību par saistību neizpildi. “Ja piedāvā gadu nodrošināt konkrētam medikamentam zemāko cenu un nevar to izdarīt, tad mūsu viedoklis, ka izplatītajam jāsedz cenu starpība līdz nākamajam references medikamentam. Arī par to ir smagas debates,” saka J. Bundulis.
Medikamentu cenu izmaiņas piegādātāji piesaka Zāļu valsts aģentūrā, darot zināmu pamatojumu par maksas paaugstinājumu vai gluži otrādi – par samazinājumu. J. Bundulis piebilst, ka pēc būtības tam ir tikai informējošs raksturs, jo brīvajā tirgū valsts nevar pateikt: nē, jūs nedrīkstat paaugstināt zāļu cenu. “Mēs atsevišķos gadījumos prasām papildu informāciju, ja ir neskaidrības par pamatojumu, bet aizliegt nevaram,” saka ierēdnis. Šāgada pirmajos sešos mēnešos saņemta informācija par 201 medikamenta cenas paaugstinājumu, bet 206 medikamentiem maksa samazināta. Cenas paaugstinātas, sākot no dažiem santīmiem, kas veido 0,05%, līdz pat 150 latiem jeb 185%. Savukārt maksa samazināta, sākot no 0,7 līdz 73%, kas atkarībā no medikamenta cenas un iepakojuma veida ir no pāris santīmiem līdz pārdesmit latiem.
Autors: Inga Paparde / NRA.lv
