VK: Policijas pirmstiesas izmeklēšanas joma joprojām prasa risinājumu
Gadu pēc Valsts kontroles izgaismotajām problēmām un sniegtajiem ieteikumiem joprojām nav analizēti pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti ietekmējošie faktori un nav risinājumu situācijas uzlabošanai, problēmas risina, koncentrējoties uz ārvalstu ekspertu kritiku, secināja Valsts kontrole.
Valsts kontrole 2017.gada septembrī pabeidza lietderības revīziju „Pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāte Valsts policijā”, kurā norādīja uz būtiskiem trūkumiem kriminālprocesa uzraudzībā un Valsts policijas iekšējo procesu vadībā. Revīzijā tika sniegtas konkrētas rekomendācijas trūkumu novēršanai, kuru izpildē līdzās Iekšlietu ministrijai nepieciešams iesaistīties arī Latvijas Republikas Prokuratūrai kā kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanu uzraugošajai institūcijai un Tieslietu ministrijai, kurā ir izveidota pastāvīgā darba grupa Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei.
Pēc revīzijas Valsts kontrole vērsās pie Ministru prezidenta, kā rezultātā tieslietu un iekšlietu ministriem tika uzdots nodrošināt Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas izpildi noteiktajos termiņos.
Valsts kontroles vērtējumā iestāžu līdzšinējā darbība ieteikumu ieviešanā nav bijusi pietiekami produktīva, jo, lai arī Valsts kontroles priekšlikumi ir apspriesti Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā, aizvien nav veikta vispusīga pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti ietekmējošo faktoru analīze un nav izstrādāti kvalitatīvi risinājumi situācijas uzlabošanai.
Spēja efektīvi izmeklēt noziedzīgus nodarījumus un saukt pie atbildības vainīgās personas ir būtisks valsts drošības pamatnosacījums. Vienlaikus tas arī ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu pilnvērtīgu sadarbību ar ārvalstīm un Latvijas iekļaušanos nozīmīgās starptautiskajās organizācijās.
Uz to, ka Latvijā ir nopietnas problēmas pirmstiesas izmeklēšanas jomā, pēdējā laikā ir norādījuši arī starptautiski atzīti eksperti no tādām organizācijām kā OECD un Moneyval, vērtējot Latvijas institūciju darbības efektivitāti atbilstoši starptautiskajām saistībām kukuļošanas apkarošanā starptautiskajos biznesa darījumos un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.
Lai arī valstī ir īstenoti pasākumi, lai ieviestu ārvalstu ekspertu sniegtos ieteikumus un novērstu to norādītās problēmas konkrētās ārvalstu ekspertu vērtētās jomās, tomēr Valsts kontroles vērtējumā nepietiekami tiek risinātas kopumā pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti ietekmējošās problēmas. Ārvalstu ekspertu norādītās problēmas nav raksturīgas tikai konkrēto jomu kriminālprocesu izmeklēšanai, bet gan kriminālprocesu izmeklēšanai kopumā.
Tāpēc šonedēļ Valsts kontrole atkārtoti vērsusies pie Ministru prezidenta, atgādinot būtiskākos pagājušā gada revīzijas secinājumus un sniegtos ieteikumus un aicinot veikt kompleksu pasākumu kopumu pirmstiesas izmeklēšanas jomas sakārtošanai.
Valsts kontrole uzskata, ka jautājumu tālāka apspriešana Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei formātā bez konkrētu uzdevumu noteikšanas nebūs pietiekama pirmstiesas izmeklēšanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai. Valsts kontrole aicina izstrādāt un Ministru kabinetā apstiprināt rīcības plānu pirmstiesas izmeklēšanas funkcijas uzlabošanai ar konkrētiem pasākumiem un atbildīgajiem par to izpildi. Būtisks šajā plānā iekļaujams pasākums ir izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti kavējošo faktoru izvērtēšana, kas notiek Latvijas Republikas Prokuratūras, Tieslietu ministrijas, izmeklēšanas institūciju pārstāvju un pieaicināto jomas ekspertu sadarbībā. Valsts kontroles vērtējumā pētījums nebūtu vienkārši nododams kādam ārpakalpojuma veicējam, jo gatavus risinājumus valsts tik nozīmīgas jomas sakārtošanai nevarēs nopirkt.
Problēmas pirmstiesas izmeklēšanas jomā pastāv ilgstoši. Arī 2005. gadā pieņemtais Kriminālprocesa likums tās nav atrisinājis, lai gan tieši tas bija likuma uzdevums.
Valsts kontroles vērtējumā Valsts policijā kriminālprocesa efektivitāti būtiski ietekmē nespēja efektīvi piemērot Kriminālprocesa likuma normās ieviestos kriminālprocesa ātrumu, ekonomiju un efektivitāti veicinošos risinājumus. Šeit būtiska nozīme ir ilgstoši nerisinātām problēmām procesa virzītāju kvalifikācijas iegūšanas un profesionālās pilnveides sistēmā, ko papildina trūkumi izmeklēšanas darba organizācijā un metodiskajā vadībā.
Tāpat Valsts kontrole secināja, ka līdz ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos uzraugošā prokurora faktiskais kompetences apjoms un saturs ir sašaurināts. Arī tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ nav panākti plānotie uzlabojumi – ātrāka, efektīvāka un ekonomiskāka pirmstiesas izmeklēšana un lietu uzkrājuma samazināšana.
Revidenti secināja, ka 90% no izlasē iekļautajiem kriminālprocesiem ir bijuši pārtraukumi, kad ilgāk nekā mēnesi nav veikta neviena procesuālā darbība. Šādi bezdarbības periodi dažkārt ilguši pat līdz četriem gadiem. Vismaz gadu nekādas izmeklēšanas darbības nav veiktas 12% gadījumu. Savukārt tikai 38% kriminālprocesu, kuros tika konstatēti izmeklēšanas pārtraukumi, sniegti uzraugošā prokurora norādījumi un 20% kriminālprocesu – tiešā priekšnieka norādījumi.
Turklāt prokurori bieži vien iesaistās pirmstiesas izmeklēšanā tikai tad, kad izmeklētājs lūdz prokurora viedokli par turpmāk veicamajām darbībām vai arī izmeklētāja ieskatā izmeklēšana jau ir pabeigta. Rezultātā izmeklēšana ieilgst, jo rodas domstarpības starp izmeklētāju un prokuroru par veiktajām izmeklēšanas darbībām, iegūtajiem pierādījumiem un to pietiekamību, ir nepieciešams veikt papildu vai atkārtotas izmeklēšanas darbības. Ieilgušā procesa dēļ papildu pierādījumu iegūšana bieži vien ir apgrūtināta.
Arī ārvalstu eksperti ir norādījuši uz nepieciešamību īstenot ciešāku sadarbību izmeklētājiem un uzraugošajiem prokuroriem, regulāri organizēt visu kriminālprocesa izmeklēšanā iesaistīto institūciju un tiesu kopīgas apmācības, kā arī veikt pasākumus pareizas normatīvā regulējuma interpretācijas un vienotas prakses nodrošināšanai u.c. pasākumus.
Arī Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei iesaistītie nozares eksperti atbalsta viedokli, ka ir jāveic apjomīga analīze, noskaidrojot esošās kritiskās situācijas galvenos cēloņus, jo tikai tādējādi varēs izstrādāt ilgtspējīgu risinājumu.
Foto: F64
