VK: Nepieciešams skaidrāks regulējums valsts aizdevumu piešķiršanai pašvaldībām
Valsts aizdevumi pašvaldību investīciju projektiem kopumā ir izlietoti atbilstoši mērķiem, tomēr to piešķiršanai nepieciešams skaidrāks regulējums, informēja Valsts kontrole (VK).
Covid-19 pandēmija ietekmēja pašvaldību budžetus, un līdzekļu samazinājums varēja apgrūtināt arī uzsākto vai plānoto investīciju projektu realizāciju. Kā viens no valdības izvēlētajiem atbalsta veidiem pašvaldībām bija valsts aizdevumi pašvaldību augstas gatavības investīciju objektiem. Valsts aizdevumu piešķiršana pašvaldībām, kas līdz 2020. gada beigām sasniedza kopumā 99,5 miljonus eiro, tika vērsta uz ekonomikas sildīšanu, atbalstot būvniecības nozari, kuras finanšu situācija 2020. gadā nebija pasliktinājusies. Kopumā aizdevumi ir izlietoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, taču būtu pilnveidojams normatīvais regulējums un investīciju projektu izvērtēšanas process.
Lai pārliecinātos, ka valsts aizdevumi pašvaldībām ir piešķirti un izlietoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, revīzijā vērtējām 15 pašvaldību investīciju projektus – 30 atbalstītus projektus par kopējo summu 11,2 miljoni eiro un 21 neatbalstītu projektu par kopējo summu 11,5 miljoni eiro.
Revīzijā secinājām, ka aizdevumi ir izlietoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tomēr, tā kā atbalsta pasākums joprojām turpinās, aizdevumu piešķiršana būtu pilnveidojama – gan precizējot normatīvo regulējumu, gan pilnveidojot investīciju projektu izvērtēšanas procesu. Normatīvajā regulējumā būtu skaidri jānosaka, kāda informācija tiek vērtēta, lai noteiktu, vai investīciju projekta izmaksas ir ekonomiski pamatotas. Savukārt, lai novērstu neskaidrības un projektu atkārtotu precizēšanu kritērija “izmaksas uz transporta infrastruktūras 1 km nepārsniedz 1 000 000 euro” piemērošanas dēļ, jau sākotnēji bija skaidri jānosaka, ka finansējuma limits attiecas uz valsts aizdevuma, nevis kopējām projekta izmaksām, kā arī bija jāņem vērā nepieciešamās investīcijas saistītajai infrastruktūrai. Tas ir būtiski, lai nerastos situācijas, kad pēc nesen veiktas transporta infrastruktūras rekonstrukcijas tā tiek bojāta, veicot ar to saistīto inženierkomunikāciju atjaunošanu. Trūkumi attiecībā uz kritērija “izmaksas uz transporta infrastruktūras 1 km nepārsniedz 1 000 000 euro” piemērošanu jau ir novērsti, savukārt izmaiņas normatīvajā regulējumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir apņēmusies izstrādāt līdz 2022. gada 1. februārim.
Revīzijā arī konstatējām gadījumu, kad par valsts aizdevuma saņemšanu apstiprinātam investīciju projektam 66 564 eiro apmērā projektu izvērtēšanas komisija ir sniegusi pozitīvu atzinumu, lai gan projekts neatbilst normatīvajā regulējumā noteiktajiem nosacījumiem – iesniegtā projekta paredzētie darbi nav investīcijas transporta infrastruktūrā, bet ir transporta infrastruktūras ikdienas uzturēšana. Tāpat, analizējot komisijas darbu, revidenti secināja, ka nav iespējams pārliecināties par izvērtēto projektu atbilstību visiem noteiktajiem kritērijiem, jo komisijas veiktais izvērtējums par atsevišķiem kritērijiem nebija pilnā mērā izsekojams un norādītā informācija nebija pietiekama. Tāpēc revīzijā sniedzām priekšlikumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pilnveidot projektu izvērtēšanas procesu tā, lai pieņemtie lēmumi būtu atbilstoši tiesību aktos noteiktajiem mērķiem un kritērijiem un to pamatojums būtu izsekojams. Šo priekšlikumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija arī apņēmās ieviest līdz 2022. gada 1. februārim.
