VK atklāj trūkumus atbalsta piešķiršanā tūrisma nozarei
Tūrisma atbalstam, kas ir viena no vissmagāk Covid-19 krīzes skartajām nozarēm, ar valdības lēmumu bija pieejami 19,36 miljoni eiro, bet 2020. gadā faktiski izmaksāti 85 % (16,3 milj.) no piešķirtā finansējuma. Valsts kontrole secina, ka izlases pārbaudēs iekļauto tūrisma nozares uzņēmumu ienākumu samazinājums 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, ir bijis ļoti būtisks – 74 %, bet darbinieku skaits atsevišķos uzņēmumos laika posmā no 2020. gada jūlija līdz 2021. gada februārim ir samazinājies pat par 90 %. Tādējādi kopumā Covid-19 krīze ir ievērojami ietekmējusi tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējus. Tai piešķirtais atbalsts ir bijis nepieciešams un ir pamatots. Vienlaikus revīzijā konstatēti trūkumi atbalsta kritēriju piemērošanā un tā piešķiršanas kārtībā.
Par atbalstu tūrisma nozarei valdība lēma 2020. gada jūlijā. Atbalsts paredzēts tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju izmaksu kompensēšanai par darba samaksu strādājošajiem, bet viesnīcām – arī citu operacionālo izmaksu segšanai no iesnieguma iesniegšanas brīža līdz šā gada 30. jūnijam. 2020. gadā atbalsts piešķirts 960 saimnieciskās darbības veicējiem jeb 78 % gadījumu no iesniegtajiem pieteikumiem. Pieteikšanās atbalstam noslēdzās aizvadītā gada 18. decembrī, tomēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) par atbalsta piešķiršanu vēl var lemt līdz pat 30. jūnijam. Pēc tam LIAA uzsāks izlases veida uzraudzības pārbaudes 10 % gadījumu no atbalstu saņēmušajiem.
Viens no būtiskākajiem atbalsta piešķiršanas nosacījumiem paredz, ka atbalstu nepiešķir vidējam vai lielam saimnieciskās darbības veicējam, ja tas vai ar to saistīto uzņēmumu grupa 2019. gada decembrī jau bija nonākuši finanšu grūtībās. Pārbaudē Valsts kontrole konstatēja, ka vienā gadījumā atbalsts 546 946 eiro apmērā, iespējams, piešķirts neatbilstoši šim nosacījumam, jo grūtībās nonākušā uzņēmuma statuss tika konstatēts ar konkrēto atbalsta saņēmēju saistīto uzņēmumu grupai, par ko šis saimnieciskās darbības veicējs nebija informējis. Šajā gadījumā LIAA, kas ir atbildīgā institūcija, veiks pārbaudi par atbalsta saņēmēja atbilstību nosacījumiem.
Revīzijā arī noskaidrots, ka piecos no divpadsmit apstiprinātajiem un revīzijas izlasē iekļautajiem lielo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju iesniegumiem saistītie uzņēmumi ir reģistrēti gan Eiropas Savienībā, gan trešajās valstīs. Lai gan pašiem atbalsta saņēmējiem netika konstatētas grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes, Valsts kontrole nevarēja gūt pārliecību par šo piecu saimnieciskās darbības veicēju saistīto uzņēmumu finanšu datiem un līdz ar to noskaidrot, vai tie patiešām nebija nonākuši finanšu grūtībās, jo nav pieprasīti un apkopoti kritēriju pārbaudei nepieciešamie dokumenti, kā to paredz valdības noteikumi. Valsts kontroles ieskatā, plānojot atbalsta saņemšanas nosacījumus un iesniedzamās informācijas apjomu, ir jānodrošina arī tādas dokumentācijas uzkrāšana, kura nav pieejama ārējās datubāzēs.
Tāpat, pārbaudot nosacījuma ievērošanu, ar kuru atbalstu nepiešķir saimnieciskās darbības veicējam, ja tas 2019. gada 31. decembrī bija nonācis finanšu grūtībās, revīzijā atklājās nevienlīdzīga attieksme pret atbalsta pretendentiem. Izlasē iekļautajā darījumā par atbalstu nepilnu 244 tūkstošu eiro apmērā revidenti konstatēja, ka atbalsts konkrētajam pretendentam piešķirts, vērtējot tā finanšu stāvokli atbalsta piešķiršanas brīdī, nevis 2019. gada decembrī, kā to paredz valdības noteikumi. Ja vērtējums attiektos uz šī uzņēmēja finanšu stāvokli 2019. gada beigās, tas būtu noraidāms, jo uzņēmējs finanšu grūtībās bija nonācis jau pirms Covid-19 krīzes. Taču šajā gadījumā atbalsts piešķirts, pamatojoties uz to, ka Eiropas Komisijas lēmums par atbalsta pasākuma saskaņošanu pieļauj grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes vērtēt arī atbalsta piešķiršanas brīdī. Revidentu ieskatā, tādējādi ir radīta nevienlīdzīga attieksme pret atbalsta pretendentiem. Iespējams, citi atbalsta pretendenti, kuri bija nonākuši grūtībās 2019. gada beigās, bet tādās nebija atbalsta piešķiršanas brīdī, pamatojoties uz valdības nosacījumiem, nemaz nepieteicās atbalstam.
Revīzijā izlases veidā tika pārbaudīti arī sešu uzņēmēju noraidītie iesniegumi, no kuriem piecos gadījumos pretendents ir noraidīts, pamatojoties uz grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm. Tātad šis nosacījums ir būtisks atbalsta saņemšanai. Revidentu ieskatā, nav pieļaujams, ka atbalsts tiek piešķirts vai atteikts, atšķirīgi interpretējot kādu no nosacījumiem.
Pēc revīzijas Valsts kontrole iesaka LIAA īpašu uzmanību pievērst grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa pārbaudēm tiem lielajiem un vidējiem atbalsta saņēmējiem – saimnieciskās darbības veicējiem, kuru saistītie uzņēmumi ir reģistrēti ārvalstīs.
Vērtējot sniegtā atbalsta apmēru, redzams, ka būtiskākais atbalsts līdz šim ir sniegts ēdināšanas pakalpojumu (46 %), izmitināšanas (38 %), ceļojumu biroju, tūrisma operatoru (9 %) un citu izklaides un atpūtas darbības (2 %) nozaru uzņēmējiem.
