Viltojot parakstus, no VID EDS izzog astoņu firmu dokumentus. VID atbildību neuzņemas

Pēc tā saucamā ”NEO skandāla”, kad, izmantojot caurumu Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) datoru sistēmā, noplūda liels apjoms uzņēmumu datu, VID centies nepilnības novērst. Tomēr izrādās nav jābūt ar īpašām prasmēm apveltītam datorlietu pārzinātājam, lai joprojām varētu nozagt informāciju no VID.

Šāds gadījums noticis februārī. Uzbrukums vērsts pret astoņiem ar hidraulikas iekārtām strādājošiem uzņēmumiem. Krāpnieki brutāli viltojuši šo firmu valdes locekļu parakstus un ar šādiem neīstiem iesniegumiem devušies uz VID. Dienests dokumentu īstumu nav pārbaudījis un krāpniekiem atļāvis piekļūt pie uzņēmumu datiem.

EDS jeb elektroniskā deklarēšanās sistēma veidota, lai atvieglotu dzīvi uzņēmējiem. Viņiem nav ar katru dokumentu jāiet uz VID, bet tos var iesniegt elektroniski. Šādi dienestā glabājas visa ar uzņēmumiem saistītā sensitīvā informācija, no kuras iespējams izpētīt, cik un kā uzņēmums pelna, kas ir lielākie klienti un sadarbības partneri. Šādas ziņas būtu jāglabā īpaši rūpīgi, tāpēc katras firmas sistēmā var iekļūt tikai ar VID izsniegtu paroli. Tomēr krāpnieki atklājuši elementāru veidu kā šādus datus nozagt.

Par krāpnieku mērķi kļuva astoņas firmas, kas visas darbojas specifiskā nozarē – ražo un tirgo hidraulikas iekārtas un detaļas. Viena no šīs firmas Hidronex valdes loceklis Aigars Kraģis kā ierasts pēc nedēļas nogales brīvdienām pirmdien ieradās darbā un atvēra e-pastu. Tajā bija vēstule no VID, ka dienests atļāvis viņa firmas EDS sistēmā iekļūt absolūti svešam cilvēkam.

SIA “Hidronex” valdes loceklis Aigars Kraģis norāda: “Šī gada 17.februārī tika saņemts paziņojums no EDS sistēmas, ka ir piešķirtas pilnas tiesības rīkoties šajā sistēmā Aleksandram Antonovam. Mēs nekavējoties bloķējām pieeju šai personai. Bet aizbraucot uz VID noskaidrot, kādēļ tas ir tā noticis, mēs noskaidrojām, ka uz viltotas pilnvaras pamata, kas tika iesniegta VID centrālajā pārvaldē, šai personai tika piešķirtas visas tiesības piekļūt mūsu uzņēmuma datiem.”

Firmas valdes loceklis mums demonstrē kā izskatās viņa paraksts, kas ievērojami atšķiras no tā, kas redzams uz VID iesniegtās pilnvaras. Uz tās pamata svešu cilvēku rokās nonāca atskaites un deklarācijas ar visiem uzņēmuma datiem.

“Bijuši pieejami dati par visiem mūsu klientiem kā arī parādās visi mūsu piegādātāji. (NP: Un ko tas jums kā uzņēmumam nozīmē?) Tas, ka šāda informācija nonāk kādu citu rokās. Ja šāda informācija nonāk trešo personu rokā principā ir tā, ka viņiem ir pieejami visi dati par mūsu uzņēmumu un pieņemsim kādā dempinga ceļā ir iespējams atņemt visu biznesu,” norāda Kraģis.

Aigars Kraģis sazvanījies ar citu hidraulikas iekārtu firmu tirgotājiem Līvānos, Saldū, Ventspilī, Rēzeknē un Gulbenē. Uzņēmēji secinājuši, ka visi piedzīvojuši identisku krāpnieku uzbrukumu. Aleksandrs Antonovs VID iesniedzis astoņas viltotas it kā šo firmu valdes locekļu parakstītas pilnvaras, piekļuvis firmu datiem VID EDS sistēmā un šo informāciju nozadzis.

SIA “DRUSSA” pārstāvis Jānis Stromčinskis skaidro: “Mēs te sazvanījāmies ar pārējiem. Sadarbības partneriem uzzvanīju. ”Man ir tā…” ”Nevar būt”, ”Man arī”. Un tad sākās. Sākām kopā sazvanīties. Točno. Visiem. Un viens Antonovs. Viens vārds, uzvārds.”

“LARK – 4” īpašnieks Aivis Kušķis uzsver: “Braucu uz Rīgu. Biju Rīgā. Zvana grāmatvede. Prasa vai es esmu iedevis vēl kādam EDS pilnvaru. Es sākumā nesapratu – tas ir joks vai kas? Es saku – nē. Viņa nosauca to Antonovs. Teicu kategoriski nē. Un pirmdien rakstījām uz VID – kas tur ir. Kas par lietu? Un tad lēnām sapratu, ka ir kaut kas ielauzies.””=

SIA “Hydraulik Bauteile Baltic” prokūrists Alfrēds Grieze norāda: “Tas, ko es redzēju – viņi paņēmuši PVN deklarācijas. Kādas 20-30. (NP: Un pēc tām var visus jūsu darījumus saprast?) Nu principā visus lielākos klientus saprast, var redzēt, no kurienes piegādātas preces. Jebkuri konkurenti, kas šo informāciju iegūst, viņš var šo informāciju izmantot, lai uzņēmumam radītu diezgan lielus zaudējumus.”

Visas firmas rakstījušas iesniegumus policijai. Rīgas firmas Hidronex lieta nonākusi Kurzemes rajona nodaļā. Pārējās – reģionos. Ventspils firmas iesniegums no Ventspils policijas sūtīts Finanšu policijai Rīgā, tad pārsūtīts Liepājas policistiem un šobrīd atkal nonācis atpakaļ Ventspilī. Uzņēmēji uztraucas, ka izmeklētāji lietas neapvieno, bet izmeklē katru gadījumu atsevišķi īsti nesaprotot, kādas sekas tas radījis uzņēmumiem.
Nekā personīga centās noskaidrot, kas ir Aleksandrs Antonovs. Pēc Lursoft datiem viņa vārds pēdējā gada laikā saistīts ar četrām firmām. Viena ar nosaukumu ”Ķeksētājs” reģistrēts pamestā būdā starp dzelzceļu un Matīsa kapiem. VID šī SIA darbību apturējis pagājušā gada septembrī. Citas trīs firmas reģistrētas īpašumā Tallinas ielā.

Mājas īpašnieks apliecina, ka savulaik vienu svešu firmu atļāvis reģistrēt zem sava jumta. Tomēr uzņēmumu reģistrā iesniegtās it kā viņu parakstītas atļaujas par vēl divu citu firmu pierakstīšanu šajā adresē esot viltotas. Un ar Aleksandru Antonovu viņiem neesot nekāda sakara.

VID par notikušo notiek pārbaude. Šobrīd esot izpētīti novērošanas kameru video. Tajos redzams, ka kāds cilvēks ieradies centrālajā VID ēkā klientu apkalpošanas zālē. Viņš nevis devies ar visām astoņām viltotajām pilnvarām pie vienas VID darbinieces, bet, lai būtu neuzkrītošāk, paņēmis vairākus rindu numuriņus un dokumentus iesniedzis pie dažādiem lodziņiem.

VID skaidrojas, ka tas noticis piektdienā, kad klientu rindas ir visgarākās, darbinieki pārslogoti. Turklāt likums viņiem neliekot par pienākumu pārliecināties vai atnākušais cilvēks ir krāpnieks vai godīgs uzņēmējs.

VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Agnese Rudzīte norāda, ka dotajā gadījumā VID nav konstatējuši neviena normatīvā akta pārkāpumu darbinieku rīcībā. “Viņi ir izvērtējuši visu likumā atļautajam ietvaram un kā ir konstatēta šāda krāpniecība arī tika izdarīts viss, lai ierobežotu šo te iespējamo tālāko krāpšanas mēģinājumu. (NP: Bet tajā brīdī visa informācija jau bija nozagta.) Nū…. Kas ir nozagts? Mūsu rīcībā nav šādu faktu – kas ir nozagts. (NP: Visi uzņēmēji saka, ka visi darījumu dokumenti, atskaites, kas sniegtas EDS, ir ”nopumpētas”.) Mūsu rīcībā ir informācija, ka šie dokumenti iespējams ir viltoti un mēs par šo faktu esam informējuši izmeklēšanas iestādes. Tālākā kompetencē vērtēt, kas cik tālu ir noticis un kāpēc tas ir darīts, tas nav VID kā klientu apkalpošanas iestādes kompetence.”

Saruna ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu:

NP: Jūsuprāt kā var pastāvēt šāds caurums, ka VID vispār neizkontrolē, kurš pieprasa šādas sensitīvas ziņas?
Reizniece-Ozola: Labs jautājums. Par viltotu dokumentu kontroli – tā ir nopietna problēma un man noteikti ir jāaprunājas ar VID, jāsaprot kā var būt radusies šāda situācija un kādas ir tās darbības, lai tas neatkārtotos.
NP: Bet cilvēkiem VID nav jāpārbauda, kam viņi izsniedz šādu atļauju piekļūt šādai sensitīvai informācijai?
Reizniece-Ozola: Noteikti ir jābūt kārtībai un vispār valsts pārvaldē… Ne jau VID ir vienīgā institūcija, kas strādā ar sensitīvu informāciju un datiem. Kā tā tiek ievērota, kādas ir praktiskās iespējas pārbaudīt, vai pilnvaras ir viltotas, tur tiešām jāaprunājas ar praktiķiem, kas ikdienā ar to strādā. Pārrunāšu, vai tā ir sistēmas problēma vai tie ir atsevišķi gadījumi. Ja viens gadījums ir izgājis cauri… Tad var būt arī citi…
NP: Runa ir par astoņiem uzņēmumiem.
Reizniece-Ozola: Es sapratu, paldies!

Rudzīte uzsver, ka šobrīd normatīvo aktu ietvars ir tāds, kāds viņš ir. Lai kaut ko darītu vairāk, mums ir jāmaina likumdošana. Un mēs esam uzsākuši dienesta pārbaudi. Bet ne par pārkāpumu, bet to, kā sakārtot situāciju. Kā iespējams uzlabot procesus, lai nodokļu maksātājam būtu drošāka situācija. Bet jārēķinās ar to, ka jebkurš šis sakārtošanas moments uzliks papildus slogu nodokļu maksātājiem. Vai nu viņiem būs sarežģītāk viss caur sistēmu šādas te pilnvaras, caur EDS, vai būs jānāk pašai amatpersonai, vai būs jāsniedz notariāla pilnvara. Tas jau ir jāvērtē tālāk iespējams Tieslietu ministrijai, cik šis slogs liels tiek uzlikts.

Tieslietu ministrijā noskaidrojām, ka tieši par šādiem krāpniecības gadījumiem ministrijas ierēdņi neesot līdz šim dzirdējuši un likumu grozīšana to sakarā pagaidām nav plānota. Ministrijas darbinieki solīja noskatīties TV3 sižetu un tad kopā ar VID izlemt – ir kas jālabo, vai arī nē.

Foto: VID