Vilnītis lūdz izvērtēt Dombrovska rīcības likumību
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (“Vienotība”), ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kā arī divām Saeimas komisijām, kurā lūdz izvērtēt premjera rīcības likumību.
Vilnītis arī lūdz sniegt tiesisko apstākļu skaidrojumu un apturēt līdz skaidrojuma saņemšanai Vilnītim premjera trīs novembra rezolūcijās doto uzdevumu izpildi, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušais dokuments, raksta NRA.lv
LETA jau ziņoja, ka Vilnītim ar premjera rezolūciju tika uzdots līdz 6.decembrim sagatavot priekšlikumus KNAB struktūras jauna modeļa izstrādei un iesniegt tos Ministru prezidentam, pirms tam izskatot tos biroja padomē un saskaņojot ar jauno starpinstitūciju komisiju.
Kā šodien žurnālistiem atzina Dombrovskis, Vilnīša iesniegtais dokuments ir saņemts Valsts kancelejā noteiktajā termiņā. Premjers gan ar to vēl neesot paspējis iepazīties, taču darīšot to bez kavēšanās.
Vilnītis dokumentā, kas nonācis aģentūras LETA rīcībā, norāda, ka nekādus jaunus priekšlikumus negatavojas iesniegt, jo jau iepriekš Starpinstitūciju komisija gala ziņojumā nepārprotami esot norādījusi uz to, ka biroja priekšnieka iesniegtajā KNAB struktūras jaunā modeļa projektā ir novērsta iepriekš konstatētā funkciju dublēšanās. Tādējādi, pildot Nacionālās drošības padomes šā gada 27.oktobra lēmumu, vienīgā tiesiska un lietderīga esot komisijas konceptuāli atbalstītā biroja struktūras jaunā modeļa nostiprināšana, noteiktā kārtībā izdodot biroja reglamentu.
Kā ziņots, KNAB jau kādu laiku izveidojies konflikts starp tā priekšnieku un biroja darbiniekiem.
Kopumā Vilnītis sagatavojis dokumentu uz piecām lappusēm, un lielākā daļa no tām satur dažādu likumu un normatīvo aktu regulējuma atreferējumu.
Vilnītis vērš uzmanību, ka Ministru prezidents novembrī vien izdevis trīs rezolūcijas attiecībā uz KNAB, un to “atkārtošanās rada iespaidu par juridisko nihilismu, kas saskaņā ar doktrīnu ietver tiesību sociālās vērtības noliegumu un likuma prasību apzinātu ignorēšanu un kura viena no pazīmēm ir attieksme, ka likums nevis nosaka un ierobežo valdības darbību, bet gan kalpo kā legāls pamats jebkuru valdības mērķu sasniegšanai”.
LETA jau ziņoja, ka Vilnīts jau novembra beigās lūdza Kalnmeieru izvērtēt Dombrovska 13.novembrī parakstītās rezolūcijas par starpinstitūciju komisijas darba atjaunošanu tiesiskumu.
Kā aģentūrai LETA apliecināja prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks, Vilnīša iesniegums ir saņemts, un tiks izskatīts.
Savā iesniegumā ģenerālprokuroram Vilnītis vērš uzmanību uz to, ka starpinstitūciju komisija ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota saskaņā ar Nacionālās drošības padomes (NDP) šā gada 19.jūnija lēmumu tikai pašā lēmumā noteikto uzdevumu izpildei, rezultātā komisijai bija jāsagatavo un komisijas priekšsēdētājam rīkojumā noteiktā termiņā jāiesniedz NDP informatīvais ziņojums par uzdoto uzdevumu izpildi. Līdz ar to var secināt, ka komisijai nebija ar minēto rīkojumu piešķirts pastāvīgas darbības komisijas statuss un komisijas pilnvaras izbeidzās ar informatīvā ziņojuma iesniegšanu izskatīšanai NDP. Šīs padomes 27.oktobra lēmums neļaujot secināt par doto uzdevumu turpināt komisijas darbu, nosakot tai jaunas pilnvaras un uzdevumus.
KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga aģentūrai LETA pastāstīja, ka iesniegumā Kalnmeieram arī norādīts, ka no likumības viedokļa nav tiesiski attaisnojami ar Ministru prezidenta 13.novembra rīkojumu izdarītie grozījumi premjera rīkojumā “Par starpinstitūciju komisiju”. Konkrēti, no tiesiskuma un lietderības viedokļa neesot saprotams tiesiskais mērķis grozīt NDP uzdevumu komisijai – sagatavot biroja struktūras modeļa pilnveidošanas ieteikumus, uz uzdevumu – izstrādāt priekšlikumus par biroja struktūras jauno modeli.
Iesniegumā piebilsts, ka ar šo uzdevumu Ministru prezidents, pārkāpjot Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā ietverto tiesisko regulējumu, biroja priekšnieka kompetencē esošo jautājumu uzdod komisijai, kura tika izveidota citam leģitīmam mērķim. “Vēršam uzmanību, ka Ministru prezidents, neievērojot tiesību aktu juridiskā spēka hierarhiju, ar rīkojumu, uzdod komisijai uzdevumu, kas saskaņā ar minētām likumu imperatīvām tiešās darbības normām ir biroja priekšnieka kompetencē,” norāda Vilnītis iesniegumā.
Tāpat viņam no likumības viedokļa neesot izprotams grozījumu rīkojumā komisijai dotais uzdevums – izvērtēt biroja priekšnieka atsevišķu lēmumu un faktiskās rīcības tiesiskumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 101.panta 2.daļa noteic, ka biroja amatpersonu izdoto administratīvo aktu vai biroja amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību var apstrīdēt biroja priekšniekam, bet biroja priekšnieka izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību – pārsūdzēt tiesā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Iestādes faktiskās rīcības jēdziena skaidrojums ir ietverts Administratīvā procesa likuma 89.pantā. Administratīvā procesa likuma 103.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu, likumus iesniegumā ģenerālprokuroram atgādina Vilnītis.
Savukārt, ja runa ir par iestādes iekšējās struktūras organizāciju, tad vērā ir ņemama Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrā nostabilizējusies atziņa, ka par faktisko rīcību, tāpat kā par administratīvo aktu, netiek uzskatīta darbība iestādes iekšējās organizācijas ietvaros, kas skar pašu iestādi, tai padotās institūcijas vai personas. Turklāt nav konstatēts normatīvais akts, kas biroja priekšnieka atsevišķu lēmumu, ieskaitot arī iekšējos lēmumus, ja tie aizskar īpaši pakļautās personas cilvēktiesības, un faktiskās rīcības tiesiskuma izvērtēšanu paredzētu nodot ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotai starpinstitūciju komisijai, teikts iesniegumā.
Tikmēr valdības vadītājs 22.novembrī ir parakstījis jaunu rīkojumu “Par starpinstitūciju komisiju”, kurā veiktas nepieciešamās sastāva izmaiņas un iekļauti jauni veicamie uzdevumi, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.
Darba grupu turpinās vadīt Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš.
Tajā strādās arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”), Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.
Darba grupai līdz nākamā gada 10.janvārim uzdots izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja struktūras modeļa efektivitāti biroja funkciju optimizēšanai un darbības uzlabošanai attiecībā uz veidojamo reģionālā principa sasaisti ar funkcionālajiem blokiem, kā arī izstrādāt priekšlikumus par biroja struktūras jauno modeli un izvērtēt biroja priekšnieka atsevišķu lēmumu un faktiskās rīcības tiesiskumu un atbilstību valsts interesēm un demokrātiskās pārvaldes principiem.
Jau ziņots, ka novembra beigās deviņas KNAB amatpersonas iesniedza ziņojumu ģenerālprokuroram un Dombrovskim, informējot par aptuveni 70 faktiem, kuri norādot uz prettiesisku rīcību, ko veicis KNAB priekšnieks Vilnītis. Vēstuli ir parakstījuši Vilnīša abi vietnieki – Juta Strīķe un Alvis Vilks, ka arī septiņi biroja nodaļu vadītāji, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Ģenerālprokuratūrā ir sākta Kalnmeieram adresētā iesnieguma izskatīšana.
Autors: NRA.lv
