Vildava: Pērn apstrādes rūpniecībā labs darbs padarīts

Tāpat kā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecībā pērn izaugsme bijusi strauja un plaša. Apstrādes rūpniecība 2017. gada laikā augusi par 8.2% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), kas ir straujākā izaugsme kopš 2012. gada. Apjomus audzējušas praktiski visas nozares, un virkne nozaru visa gada garumā noturējušas fantastiskus izaugsmes tempus.

Vai varam sev uzsist uz pleca par pērnā gada rezultātiem? Pavisam noteikti! 2017. gads Latvijas apstrādes rūpniekiem bijis krietni labāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, kā arī bijām veiksmīgāki nekā kaimiņi – Igaunijā izaugsme bijusi 6.6% apmērā, bet Lietuvā 7.3% apmērā.

Ko apstrādes rūpniekiem nesīs 2018. gads? Gan iespējas, gan izaicinājumus. Izaugsme Eiropā, pasaulē un arī Latvijā saglabāsies gana spēcīga, kas palīdzēs apstrādes rūpniecībai audzēt apjomus un labus izaugsmes tempus uzrādīt arī šogad. Iepirkumu menedžeru indekss rāda, ka, augot pieprasījumam, lielākajās eirozonas valstīs aizvien pieaug un rekordaugstus līmeņus sasniedz kavēto pasūtījumu apjoms. Pieprasījumam augot straujāk par brīvajām jaudām citās Eiropas valstīs, to savā labā var izmantot Latvijas rūpnieki. Taču arī šeit pat, Latvijā, ar brīvajām jaudām ir, kā ir.

Jaunākie dati liecina, ka jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā kopumā sasniegusi jaunu rekordu, un lielā daļā nozaru noslodze ir lielāka nekā 2006.-2007. gada periodā, kad ekonomikas sprintoja uz priekšu. Pie ļoti augstas noslodzes kāpināt tempu kļūs grūtāk. Otrs purva akacis slēpjas silstošajā darba tirgū. Darbinieku trūkums būs vēl jūtamāks nekā pērn, un to piesaiste – dārgāka (līdzīgas tendences vērojamas arī citās Eiropas valstīs). Ņemot vērā jaudas un darba tirgu, uzņēmējiem arvien jādomā, kā ražot vairāk – gudrāk. Taču ar visiem izaicinājumiem, gaidāms, ka apstrādes rūpniecība gana labu darbu padarīs arī šogad, augot par 5-6%.

Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste