Vildava: Otrais ceturksnis apstrādes rūpniecībā iesākas gana pozitīvi
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi šī gada aprīlī auguši par +3.8% gada laikā (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Pēc spēcīgā pirmā ceturkšņa snieguma, kad apstrādes rūpniecība auga straujāk nekā ekonomika kopumā (+5.0% apmērā), otrais ceturksnis iesācies nedaudz lēnāk, tomēr joprojām gana labi.
Aprīlī izaugsmes noteicēji bija metālizstrādājumu (+9.9%), elektrisko iekārtu (+28.8%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+11.0%) un pārtikas ražošana (+2.5%), kā arī iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (+26.9%). Šīs visas ir vienas no lielākajām nozarēm apstrādes rūpniecības struktūrā, līdz ar to var nodrošināt izaugsmes noturību. Īpaši pozitīvi vērtējams kāpums pārtikas ražošanā, kur pēc krituma vairāku mēnešu garumā aprīlī redzama jau pārliecinošāka izaugsme, jo tā ir otra lielākā apakšnozare apstrādes rūpniecībā. Izaugsmes noturība īpaši aktuāla ir laikā, kad lielākajā apakšnozarē – koka izstrādājumu ražošanā – pirmo mēnesi ilgākā laika posmā novērojams apjomu kritums. Šis, protams, ir tikai viens mēnesis, līdz ar to pesimistiskus secinājumus izdarīt ir pāragri. Tomēr, ļoti iespējams, ka tas iezīmē jau gaidīto vājāko sniegumu, uz kuru norādīja kokrūpniecības uzņēmēju aptaujas.
Kopējais apstrādes rūpniecības sniegums šogad ir pārsteidzoši labs, ņemot vērā ne pārāk labvēlīgo ārējo fonu. Apstrādes rūpniecības izaugsme Eiropā bremzējas. Iepirkumu menedžeru indekss eirozonas apstrādes rūpniecībā (šo indeksu izmanto nozares attīstības tendenču novērošanai, pirms datu iznākšanas) norāda uz vājuma turpināšanos reģionā otrajā ceturksnī, sarūkot jaunajiem pasūtījumiem un ražošanas apjomiem. Arī skats nākotnē eirozonas uzņēmējiem ir bažīgs, ņemot vērā nenoteiktību saistītu ar tirdzniecības kariem un Brexit. Latvijā nozares izaugsme šī gada sākumā paātrinājusies, un uzņēmēju noskaņojums, lai gan ar lejupejošu tendenci, joprojām saglabājas virs ilgtermiņa vidējā. Tomēr, jo ilgāk ārējā vidē klājas slikti, jo lielāku izaicinājumu tas metīs Latvijas rūpniekiem uzturēt esošo un kāpināt apjomu pieaugumu.
Linda Vildava, Swedbank ekonomiste
