Vildava: Kokrūpniecība turpina dominēt apstrādes rūpniecības izaugsmē
Apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi 2019. gada janvārī pieauguši par 3.6% gada laikā (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Tas ir caurmērā līdzīgs ātrums kādā ražošanas apjomi tika kāpināti vidēji mēnesī pērn. Joprojām starp izaugsmes virzītājiem izteikti dominē kokrūpniecība, savukārt pārtikā turpinās stagnācija. Straujš kāpums un būtisks devums kopējā izaugsmē bijis arī nozarēs, kas pērn kāpināja apjomus par ceturto daļu – elektrisko iekārtu (+24% gada laikā janvārī) un auto detaļu ražošanā (+10%). Arī apgrozījuma gada izaugsme saglabājas strauja aptuveni 11% apmērā gan eksportā, gan vietējā tirgū. Līdz ar to jaunākie dati būtiski atšķirīgas tendences neiezīmē, un joprojām šogad? varam gaidīt līdzīgu apstrādes rūpniecības apjomu kāpumu kā pērn, proti, 3-3.5% apmērā.
Jaunākie apstrādes rūpnieku noskaņojuma rādītāji Latvijā joprojām ataino caurmērā stabilu labsajūtu, ko arī apliecina gan apjomu, gan apgrozījuma kāpuma rādītāji. Eirozonas apstrādes rūpniecības noskaņojuma rādītājs (iepirkumu menedžeru indekss) savukārt paver mazāk pozitīvu ainu. Šī gada februāris nu jau iezīmējies ar kritumu sektorā – pirmo reizi kopš 2013. gada vidus. Nenoteiktība saistībā ar tirdzniecības saspīlējumiem un Apvienotās Karaliste izstāšanos no ES, kā arī pesimistiskāks skats uz pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīvām šogad dzeļ eirozonas lielāko valstu ražotājiem.
Tas gan nenozīmē, ka pesimisms tūliņ atceļos uz Latviju. Arī iepriekš, kamēr eirozonas uzņēmēji pamazām sašļuka, Latvijas uzņēmēji jutās gana labi un savas tirgus daļas eksportā uz ES – lielāko noieta tirgu – pērn pat nedaudz kāpināja. Tāpat straujā izaugsme Latvijā pērn balstīja vietējo pieprasījumu un optimismu. Tomēr aizvien drūmāks skats uz nākotni eirozonā un lēnāka izaugsme šeit pat var papildināt jau tā esošo izaicinājumu klāstu Latvijas uzņēmējiem. Proti, piedāvājuma puses izaicinājumiem, kā darbaspēka trūkums un ražošanas jaudu nepietiekamība, šogad, visticamāk, piepulcēsies izaicinājumi, ko radīs vājāks pieprasījums un nenoteiktība.
Linda Vildava, Swedbank ekonomiste