Vildava: Ātra izaugsme, stabila inflācija

Gada inflācija aprīlī nedaudz “atsēdusies” – līdz 2.0%. Lēnāk augušas gan preču, gan pakalpojumu cenas. Preču cenas pieaugušas par 1.5%, bet pakalpojumu – par 3.3%. Par spīti tam nākamajos mēnešos gaidāms nedaudz straujāks cenu kāpums.

Pagaidām preču inflācija Latvijā turas pretī pasaules tendencēm. Pasaules pārtikas cenas pēdējos mēnešos rāda augšupejošu tendenci, ko galvenokārt noteicis graudu un piena cenu sadārdzinājums. Taču pārtikas cenas Latvijā aprīlī, salīdzinot ar martu, saruka. Tas pats sakāms par naftas cenām. Brent naftas cena par barelu pēdējos mēnešos kāpj, šobrīd esot pie augstākā līmeņa, kopš 2014. gada beigām – 78 dolāru atzīmes. Nesenais kāpums saistāms ar ASV izstāšanos no Irānas kodolvienošanās un potenciālajām sankcijām pret Irānu, kas raisa bažas par pasaules naftas piedāvājuma samazināšanos. Par spīti cenu kāpumam degvielas cenas aprīlī Latvijā mēneša griezumā sarukušas. Kopš aprīļa vidus arī eiro dolāra kurss ir zaudējis vilkmi un nedaudz vājinājies, Eiropas izaugsmei palēninoties. Pasaules tendences vietējās cenās var atspoguļoties ar nokavēšanos, tādēļ iepriekš minētajiem faktoriem ir potenciāls cenu paaugstinošs efekts turpmākajos mēnešos.

Četri mēneši ar gana zemu gada inflāciju mazina gaidas, ka gada vidējā inflācija šogad varētu būtiski pārsniegt pērnā gada tempu. Kā rāda aptaujas, arī iedzīvotāju gaidas par cenu kāpumu nākamajos 12 mēnešos sarūk, pie tam jau no pērnā gada rudens. Tas, iespējams, kavē daļu uzņēmēju paaugstināt cenas. Tomēr ar vidējo algu izaugsmi tuvu pie 9%, cenām, it īpaši pakalpojumu, būtu jāaug straujāk. Neceļot cenas, uzņēmumiem būs grūtāk saglabāt veselīgu finanšu situāciju. Ņemot vērā ātrumu, ar kādu aug Latvijas ekonomika, gada inflācijas tempi šogad bijuši iedzīvotāju maciņiem labvēlīgi.

Linda Vildava, Swedbank ekonomiste