Vietējie dārzeņi šogad lētāki
Piena produktu cenas Rīgas veikalos šā gada jūlijā bija krietni augstākas nekā pērn, savukārt dārzeņus šogad iespējams nopirkt lētāk. Salīdzinājumā ar jūniju pārtikas cenu izmaiņas ir bijušas nenozīmīgas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.
Daudz dārgāk nekā pērn šogad veikalos maksā griķi. To cena pieaugusi pat par 158 procentiem. Maltās kafijas cenas ir kāpušas par aptuveni 47 procentiem, savukārt piena produktiem – aptuveni par trešdaļu. Fasētais skābais krējums (15%) sadārdzinājies par aptuveni 39%, kefīrs (2%) par 34%, piens (2%) par 30%, sviests (82%) par 22%, siers Krievijas – par 20 procentiem.
Par 28% lētāk nekā pagājušā gada jūlijā varēja nopirkt vietējos tomātus, par 18% – galviņkāpostus, par 14% – gurķus. Cenas kritušas arī importa produkcijai – apelsīnu cena samazinājusies par 23%, citronu par 13%, banānu – par 9 procentiem.
«Cenu pieaugums daļēji skaidrojams ar izejvielu cenu pieaugumu attiecīgajiem produktiem. Savukārt dārzeņu cenu samazinājumam ir vairāki iemesli. Pagājušajā gadā Polijā bija lieli plūdi, bet Krievijā un Ukrainā sausums. Tur dārzeņi neizauga. Polijas dārzeņi arī Latvijā maksāja dārgāk, bet daļa Latvijā izaudzēto dārzeņu tika eksportēti uz Krieviju, un izveidojās atsevišķu dārzeņu deficīts.
Lielu ietekmi atstāja arī ecoli baktērijas skandāls un Krievijas importa aizliegums Eiropas Savienības dārzeņiem. Cilvēki kļuva piesardzīgi pret dārzeņiem. Tas viss ir veicinājis dārzeņu cenas samazināšanos. Bet Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu šo situāciju izmantot savā labā un lielos daudzumos lietot vietējos dārzeņus uzturā, gan svaigus, gan sagatavot krājumus ziemai, jo mediķi jau ilgstoši ir satraukušies par to, ka mēs par maz uzturā lietojam dārzeņus,» uzsvēra Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc. prof., Dr. oec. Ingūna Gulbe.
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina, ka pērn mājsaimniecībās līdz ar kopējo patēriņa izdevumu samazināšanos saruka arī izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Kopumā 2010. gadā vienam cilvēkam pārtikas iegāde, pēc CSP datiem, izmaksāja 50 latu, bet 2009. gadā 52 latus. Saskaņā ar Mājsaimniecību budžetu apsekojuma datiem vidējais iedzīvotājs izdzēra 50 litru piena, apēda 197 olas, patērēja 87 kg kartupeļu, savukārt kafijas pagatavošanai izlietoja 1,7 kilogramus kafijas pupiņu gadā. Mājsaimniecības uzturam tērēja vidēji 28,3% no visiem patēriņa izdevumiem, 2009. gadā 26,7%. CSP secina, ka uztura izdevumu īpatsvars kopējos patēriņa izdevumos ir palielinājies un tas liecina par labklājības līmeņa samazināšanos mājsaimniecībās.
Pārtikas produktu patēriņu ietekmēja arī patēriņa cenu izmaiņas pārtikai. Līdzīgi kā 2009. gadā mājsaimniecības ir devušas priekšroku lētākām pārtikas precēm vai tām, kuru cenas ir samazinājušās. Piemēram, 2010. gadā gaļai un gaļas izstrādājumiem patēriņa cenas, salīdzinot ar 2009. gadu, samazinājās straujāk nekā citiem pārtikas produktiem par 5,1%. Līdz ar to ir palielinājies cūkgaļas patēriņš no 18 kilogramiem uz vienu mājsaimniecības locekli 2009. gadā līdz 22 kilogramiem 2010. gadā.
Pēc CSP apsekojuma datiem, pārtikas produktu patēriņš Latvijas reģionos ir bijis atšķirīgs. Piemēram, Rīgas reģionā iedzīvotāji biežāk nekā citur Latvijā iegādājās sieru, jogurtu, svaigus, žāvētus un saldētus augļus, tomātus un saldējumu, kā arī dzeramo ūdeni. Turklāt rīdzinieki biežāk nekā citos Latvijas reģionos dzīvojošie maltītes ir ieturējuši ārpus mājas. Turpretī Latgales reģiona mājsaimniecības biežāk gatavo mājās, līdz ar to vairāk nekā pārējos reģionos uzturā patērē rudzu maizi, zivis, pilnpienu, skābo krējumu, olas, cukuru, svaigus dārzeņus un sēnes. Savukārt Zemgalē kartupeļu un svaigas gaļas patēriņš 2010. gadā bija lielākais starp Latvijas reģioniem, bet Kurzemes mājsaimniecības pārējos reģionus apsteidza ar zemeņu patēriņu, sasniedzot 6 kilogramus uz vienu iedzīvotāju, kad vidēji tas bija tikai 3 kilogrami uz mājsaimniecības locekli gadā.
