Veselības reformai cerība uz budžeta atkāpi
Lai gan valdība uz nenoteiktu laiku atlikusi veselības aprūpes reformu ziņojuma izskatīšanu, bez papildus piešķirtā finansējuma kā Eiropas Komisijas atļautās atkāpes no budžeta deficīta, visticamāk, veselības nozare izdzīvot nespēs. Veselības ministrija aprēķinājusi, ka reformu turpināšanai šogad nepieciešami 154 miljoni eiro, raksta NRA.lv.
Veselības ministrijas ziņojumu Par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2019. gadā valdība skatīja īsi pirms Ziemassvētkiem, taču jautājuma izskatīšanu pēc būtības atlika, lai Veselības ministrija varētu ziņojumu saskaņot ar Finanšu ministriju līdz nākamajai valdības sēdei. Tā paredzēta nākamnedēļ, 8. janvārī, taču darba kārtībā pagaidām šis jautājums vēl nav iekļauts.
Šādu reformai paredzētu finansējumu veselības nozare saņem jau vismaz divus gadus: 2017. gadā finansiālās piešprices apmērs bija 34,3 miljoni eiro, bet 2018. gadā – 113,4 miljoni eiro. Ziņojumā par 2019. gadu Veselības ministrija norāda: lai turpinātu iesāktās reformas, ir nepieciešams finansējums 154,2 miljoni eiro. Kāpēc vairāk nekā iepriekšējos gados? Jo iesāktās reformas tikšot turpinātas un paplašinātas ar jaunām iniciatīvām. Veselības ministrija ziņojumā apkopojusi datus, kā veicies ar reformām 2018. gadā, un, lai gan visos pasākumos tiek atzīmēti būtiski sasniegumi, skaitļi nemaz nav tik grandiozi, piemēram, rinda uz speciālistu konsultācijām sarukusi vidēji tikai par 15 procentiem, bet uz ambulatorajiem izmeklējumiem un terapiju – tikai par astoņiem procentiem. Veselības ministrija rindu samazinājumu, kas ir viens no reformas mērķiem, mēra arī dienās – piemēram, rindas uz speciālistu konsultācijām samazinājušās vidēji līdz 84 dienām (bija 100 dienas), bet uz ambulatorajiem izmeklējumiem – līdz 36 dienām (bija 40 dienas). Ievērojams rindu samazinājums panākts uz dienas stacionārā sniegtiem pakalpojumiem, taču jāņem vērā, ka rinda uz tiem pirms tam vidēji bija 407 dienas (!). 2018. gada vidū tā samazinājusies līdz 148 dienām. Līdzīgi var vērtēt arī rindu samazinājumu uz medicīnisko rehabilitāciju – rinda, kā vēsta ziņojums, sarukusi par 63 procentiem, bet uz šo rehabilitāciju 400 dienu vietā jāgaida 295 dienas (!). Veselības ministrija secinājusi, ka rindas garumu ietekmē speciālistu skaits, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības pakalpojumus. Tāpēc jauna reformas iniciatīva 2019. gadā būs papildu speciālistu piesaiste valsts pakalpojumu sniegšanā. Kopumā veselības aprūpes pieejamībai papildus nepieciešami 57 miljoni eiro. Šogad reformas ietvaros Veselības ministrija lūdz arī papildu finansējumu endoprotezēšanas operācijām un endoprotezēšanas operācijas bloka izveidei Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā; tas ļautu veikt vismaz 4 līdz 6 papildu operācijas dienā, samazinot pacientu rindu vismaz par trim pacientiem dienā. Kopumā rinda šogad varētu sarukt par trešdaļu, plāno Veselības ministrija.
Reformu turpināšanai onkoloģijā nepieciešamais papildu finansējums ir 20,9-36 miljoni eiro (atkarībā no tā, kuru ziņojuma lappusi jūs lasāt, jo kopsavilkumā ir minēts cits skaitlis, visticamāk, tāpēc, ka iekļauti arī nepieciešamie iekārtu iepirkumi). No kopējās papildus nepieciešamās summas 12,7 miljoni eiro – kompensējamos medikamentus saņemošo pacientu skaita pieaugumam. 2018. gadā kompensējamo medikamentu sarakstā ir iekļautas jaunas zāles kuņģa, metastātiska plaušu vēža, zarnu audzēja, melanomas ārstēšanai. 2018. gada desmit mēnešos šo jauno terapiju saņēma 384 pacienti. Ja onkoloģijas medikamentiem tiks piešķirta Veselības ministrijas prasītā summa, tad tiks turpināta inovatīva ārstēšana 5794 pacientiem. Netiek minēts, ka 2019. gadā varētu sākt apmaksāt vēl kādus jaunus medikamentus.
Inga Paparde