Veselības reforma: ieceres gaida politisku atbalstu
Nākotnes Latvijas veselības aprūpes sistēmu Veselības ministrija vairs ne tikai iezīmē kartē, bet arī piramīdā, kur apakšā (lasi – kā pamatvajadzības) atrodas primārā aprūpe un steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, bet pašā augšgalā – ceturtā līmeņa slimnīcas jeb universitāšu klīnikas.
Veselības ministrija veselības aprūpi piedāvā reformēt, sadalot slimnīcas pa līmeņiem un veidojot slimnīcu sadarbības teritorijas, kā arī ieviešot ideālās ģimenes ārsta prakses. Veselības ministre Anda Čakša uzsver, ka reformas mērķis nav kādu slimnīcu slēgt, bet kā nodrošināt veselības aprūpes pieejamību visiem iedzīvotājiem.
NRA.lv raksta, tomēr ar «veselības aprūpes pakalpojumu pamatvajadzību» piramīdu vien nepietiek, tāpēc saprotams, ka sabiedrības ilgi gaidītā reformas sadaļa – slimnīcu kartējums – Veselības ministrijas reformu plānā arī ir atrodams. A. Čakša norāda, ka ziņojums risina jautājumus, kas ir samilzuši veselības aprūpes nozarē un kas ir būtiski visiem Latvijas iedzīvotājiem, un tie esot ne tikai, kur un kāda slimnīca nākotnē būs un kādu palīdzību tā sniegs, bet arī – kā nodrošināt to, lai Latvijas cilvēki dzīvotu ilgāk un turklāt pēc iespējas ilgu laiku veseli. Ministre skaidro, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un efektivitātes izlīdzināšanai visā Latvijas teritorijā paredzēts centralizēt specializēto veselības aprūpi, lai nodrošinātu pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus veidojot tādu veselības pakalpojumu tīklu, lai pacienti varētu saņemt pakalpojumu tuvāk savai dzīvesvietai gadījumos, kad ārstēšanās stacionārā nav nepieciešama. Līdzīgi, kā izskanējis jau iepriekš, diskutējot par Pasaules bankas ziņojumu, Veselības ministrijas piedāvātās reformas ietvaros paredzēts slimnīcas sadalīt līmeņos, taču kā jaunums izskan priekšlikums noteikt slimnīcu sadarbības teritorijas ar reģionālajām un universitātes slimnīcām. Tiks vērtēta iespēja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veidot astoņas slimnīcu sadarbības teritorijas, kurās ceturtā un trešā līmeņa slimnīcas veidotu vienotu sadarbības modeli ar zemāka līmeņa ārstniecības iestādēm.
Tas, protams, nemaina reformas ideoloģisko uzstādījumu, ka tās slimnīcas, kuras nav ne ceturtajā, ne trešajā līmenī un, iespējams, pat ne otrajā līmenī, sagaida būtiskas pārmaiņas. Veselības ministrijas kartē var redzēt, ka atsevišķos reģionos šī sadarbība iezīmēta pietiekami dabiska, piemēram, Jelgava kā reģionālā slimnīca un tās sadarbības slimnīcas – Dobelē un Bauskā, vai Jēkabpils kā reģionālā slimnīca, bet Aizkraukles, Līvānu, Madonas – sadarbības slimnīcas. Tomēr aktuāls jautājums ir Vidzemes reģions un tieši Austrumvidzeme, kur tuvumā nav nevienas reģionālās slimnīcas, jo ir iezīmētas Gulbenes, Alūksnes un Balvu slimnīcas, kuras paliks kā otrā vai pirmā līmeņa slimnīcas, un tām jāmeklē sava sadarbības slimnīca. Alūksnes slimnīcai un Gulbenes slimnīcai tāda ir iezīmēta Valmiera, bet Balviem – Rēzekne. Kā šīs slimnīcas turpmāk strādās – tas vēl būs jāizlemj, vienojoties arī reģionālā līmenī un ņemot vērā katras slimnīcas iespējas nodrošināt pietiekamu speciālistu skaitu.
Veselības ministrijas ziņojumā skaidrots, ka pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta terapija, kā arī hronisku pacientu aprūpe – kam līdz šim stacionāru līmenī netika pievērsta pietiekama uzmanība, proti, ko darīt ar pacientiem, kuriem nedraud dzīvības briesmas, bet medicīniskā palīdzība stacionārā būtu nepieciešama. Pirmā līmeņa slimnīcā nogādātu arī pacientus ar noteiktu veidu sasitumiem vai citām traumām. Otrā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos, bet trešā līmeņa – 13 profilos un atbilstoši specializācijai (Liepājas reģionālā slimnīca un Daugavpils reģionālā slimnīca ir specializējušās onkoloģijas profila un invazīvās kardioloģijas profila pacientu ārstēšanā). Ceturtā līmeņa slimnīcās darbība tiks nodrošināta 22 obligātajos profilos un arī atbilstoši specializācijai, tāpat ir iezīmētas šā līmeņa slimnīcas pediatrijā, traumatoloģijā, dzemdniecībā.
Reformas virzība būs atkarīga arī no pieejamā papildu finansējuma. Veselības ministrija pašlaik visai optimistiski norāda, ka «reformas ietvaros plānots sasniegt finansējumu vismaz 14 procentu apmērā no valsts kopbudžeta 2023. gadā, novirzot nozarei papildus 827,7 miljonus eiro».
Inga Paparde
Foto:Unsplash//https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
