Veselības nozarei piešķir 144, bet sagaida vēl 277 miljonus
Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas pieprasījumu turpmākos trīs gadus piešķirt 144 miljonus eiro veselības nozares budžetam. Lai arī šī nauda nav paredzēta papildu iniciatīvām, ne arī mediķu algu palielinājumam, tā tomēr ir ievērojama summa valsts budžeta izdevumu kontekstā. Tāpat šī nav vienīgā summa, ko saņemt savā maciņā vēlas Veselības ministrija, – saskaņā ar prioritāšu sarakstu veselības nozarē nepieciešami vēl vismaz 277 miljoni eiro papildus, to skaitā 120 miljoni eiro tieši mediķu algu palielināšanai. Par šīs naudas piešķiršanu Veselības ministrijai gan būs jāpacīnās, raksta NRA.lv.
Veselības nozares finansējums veidojas no pamatfunkciju budžeta, sociālā budžeta pārdales, Eiropas Savienības fondu finansējuma un līdz šim arī no tā sauktās Eiropas Komisijas atļautās atkāpes no budžeta deficīta. Tieši šī atkāpe, kas šogad ir 154 miljoni eiro, kā arī sociālās iemaksas, kuras no sociālā budžeta ieskaita veselības budžetā (šogad – 95,4 miljoni eiro), ļauj noturēt veselības nozares budžetu noteiktā līmenī – virs trim procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP). Nākamgad Eiropa nekādu atkāpi Latvijas veselības budžetam izmantot vairs neļauj, tāpēc faktiski veidojas deficīts aptuveni 150 miljonu eiro apmērā.
Šīs nedēļas slēgtajā valdības sēdē kā viens no jautājumiem tika izskatīts Veselības ministrijas priekšlikums no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma, kas rezervēts veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai, 144 miljonus eiro pārskaitīt uz Veselības ministrijas pamatbudžetu, lai nodrošinātu pēdējos trīs gados uzsākto veselības aprūpes sistēmas reformas pasākumu turpināšanu. Tātad faktiski šis nav finansējums jaunām iniciatīvām un papildu nauda veselības nozarei, bet gan tam, lai iesāktos pasākumus, piemēram, onkoloģijā, turpinātu. Līdz ar šo finansējumu veselības nozares budžets 2020. gadā būtu 1,19 miljardi eiro, kas ir mazāk nekā šogad – 1,2 miljardi eiro. Arī attiecībā pret IKP veselības nozares finansējums ir mazāks, proti, šogad tas ir 3,8 procenti, bet nākamgad – 3,6. Visādā ziņā nospraustos vismaz četrus procentus no IKP kā veselības jomas tālo cerību zvaigzni sasniegt neizdotos ne 2020., ne 2021., ne arī 2022. gadā. Turklāt bez papildu piešķīruma veselības nozarei šis finansējums pret IKP tikai samazinātos (2022. gadā iezīmēts rādītājs, kas tik tikko pārsniedz 3,1 procentu).
Tomēr, lai varētu risināt visus apzinātos nozares problēmjautājumus, nepietiek ar budžetu, kāds ir katru gadu, īpaši, ja nozares pastāvēšanai akūti svarīgi ir panākt mediķu algu palielināšanu. Veselības nozarei papildus nepieciešamais finansējums, lai varētu risināt visus apzinātos nozares problēmjautājumus, ir 655 miljoni eiro 2020. gadā, bet, piemēram, 2022. gadā tas sasniedz jau vairāk nekā miljardu eiro. No Veselības ministrijas ziņojuma izriet ļoti nepatīkamā patiesība, ka veselības aprūpes budžets dzīvo uz nabadzības robežas. Ir saprotams, ka šādu papildu naudas pieprasījumu Veselības ministrija valdībā neiesniedza. Ministrijā Neatkarīgajai skaidroja, ka, iesniedzot priekšlikumus Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram, tā ņēma vērā aktuālās makroekonomiskās attīstības prognozes par pieejamiem līdzekļiem un faktu, ka nākamā gada fiskālā telpa ir negatīva, kā arī veselības nozares spēju apgūt papildu finansējumu atbilstoši pieejamiem resursiem, jo kopumā straujāku papildu pakalpojumu sniegšanu ierobežo arī ārstniecības iestāžu spēja sniegt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus valsts pasūtītajā apjomā. Pieprasījumu samazināja arī par 144 miljoniem eiro, jo to paredzēts iekļaut pamatbudžeta bāzes izdevumos.
Ņemot visu šo vērā, Veselības ministrija palikusi pie 279,4 miljoniem eiro, kurus lūdz piešķirt 2020. gadā papildus. Lielākā sadaļa tajā ir ārstniecības personu darba samaksas pieaugums, kam nākamgad nepieciešami 119,7 miljoni eiro. Kompensējamiem medikamentiem papildus nepieciešami 38,4 miljoni eiro. Veselības ministrija plāno noteikt 100 procentu zāļu kompensāciju senioriem virs 65 gadiem, kā arī palielināt kompensācijas apmēru citiem pacientiem no 50 uz 75 procentiem un no 75 uz 100 procentiem. Tarifu palielināšanai vajadzīgi vairāk nekā 20 miljoni eiro, bet ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai vairāk nekā 17 miljoni eiro.
Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai iezīmēti seši miljoni eiro, bet četri miljoni eiro vajadzīgi pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazinājumam.
Miljoni eiro nepieciešami arī vairāku nozīmīgu plānu īstenošanai, piemēram, plāna reto slimību jomā izpildei papildus nepieciešami 7,6 miljoni eiro, veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānam – 5,6 miljoni eiro, HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plānam – 3,5 miljoni eiro. Visvairāk naudas papildus vajag rīcības plānam psihiskās veselības uzlabošanai – 13,8 miljonus eiro, jo šī veselības joma līdz šim patiešām saņēmusi nepietiekamu uzmanību un līdz ar to arī finansējumu.
Vēl Veselības ministrija lūdz papildus piešķirt naudu rezidentu apmācībai – 6,7 miljonus eiro, savukārt vairāk nekā deviņi miljoni eiro būs papildus nepieciešami norēķinu veikšanai ar Eiropas Savienības valstīm par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Inga Paparde
