Vērtēs iespēju prezidentu vēlēt atklātā balsojumā
Valsts prezidents ir vienīgā amatpersona, kuru Saeima joprojām ievēlē aizklātā balsojumā. Rūkot sabiedrības uzticībai Saeimai, aizvien biežāk izskan doma par atklātā balsojumā ievēlētu prezidentu. Rīt šādu 11,4 tūkstošu valsts pilsoņu parakstītu iniciatīvu skatīs Saeimas juridiskā komisija, taču valdošajā koalīcijā tai nav vienbalsīga atbalsta.
«Balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā. Visi pārējie balsojumi par amatpersonām ir atklāti. Mudināsim deputātus būt konsekventiem un atklāti balsot arī par Valsts prezidentu. Atklāts balsojums izbeigtu neveselīgo ažiotāžu, kas izceļas pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kad daži deputāti maldina presi un vēlētājus par savu izvēli, līdz ar to metot ēnu uz visiem deputātiem. Pēdējās vēlēšanas nebija izņēmums,» piesakot savu iniciatīvu, pauž tās atbalstītāju pārstāvis Jānis Veide.
Taču valdošajā koalīcijā un Saeimā kopumā nav vienotas pozīcijas šajā jautājumā. Pret atklātā balsojumā ievēlētu Valsts prezidentu ir Zaļo un zemnieku savienība, kurai nebija pieņemami arī likuma grozījumi, kas aizklāto balsojumu atcēla citu amatpersonu ievēlēšanai, vēsta NRA.lv.
«Aizklāts balsojums nodrošina objektīvu balsojumu pēc labākās sirdsapziņas un labākās gribas, ko neviens nevar ietekmēt. Sabiedrībā arī daudzās biedrībās, organizācijās un asociācijās ir aizklāti balsojumi,» saka ZZS līderis Armands Krauze. Viņam piekrīt arī ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kas uzskata, ka tikai aizklāts balsojums spēj garantēt, ka deputāts nobalsos saskaņā ar sirdsapziņu, nevis ar «frakcijas disciplīnu».
Taču tam nepiekrīt pašlaik valdību vadošās ZZS partneri – Nacionālā apvienība un Vienotība.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka Saeimai vajadzētu mainīt esošo kārtību un noteikt, ka prezidents ievēlējams atklātā balsojumā.
«Prezidentu ievēlēšanas aizklātais balsojums, deputātu nevēlēšanās atklāt sabiedrībai, par ko ir balsojuši, kā arī skaidrot savu izvēli – tas viss paplašina plaisu starp sabiedrību un parlamentu. Tāpēc kā pirmo soli, lai palielinātu uzticību Saeimai, apvienība aicina atbalstīt atklātu prezidenta ievēlēšanas procesu. Vēlētājiem ir tiesības zināt, par ko balso viņu ievēlētie deputāti,» pauž politiķis. Savukārt Vienotība atgādina, ka tā vienmēr bijusi par atklātību un procesu caurskatāmību, tāpēc izņēmums neesot arī prezidenta vēlēšanas.
Pret atklātu balsojumu ar ZZS līderiem līdzīgu argumentāciju ir arī opozīcijā strādājošās Saskaņas 23 mandātu frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Ņemot vērā, ka prezidenta ievēlēšanas kārtība atrunāta Satversmē un tās grozīšanai nepieciešamas divas trešdaļas jeb 77 deputātu atbalsts, ir skaidrs, ka 21 mandātu lielā ZZS frakcija un Saskaņa šo iniciatīvu var bloķēt. Turklāt koalīcijas sadarbības līgums paredz, ka valsts pamatlikumu var grozīt tikai tad, ja tam piekrīt visi koalīcijas partneri.
Jautāts, kāda būtu piemērotākā prezidenta ievēlēšanas kārtība, politologs Filips Rajevskis pauž viedokli, ka prezidents ir jāievēlē atklātā balsojumā. «Mums ir problēma ar sabiedrības uzticēšanos visos līmeņos, un tīri tehnisks caurspīdīgums dod uzticēšanos procesam, ja pat neuzticas procesa dalībniekiem,» saka eksperts un atgādina, ka saskaņā ar pētījumu aģentūras SKDS datiem parlamentam Latvijā uzticas vien 14,1% iedzīvotāju.
Savukārt politologs Ivars Ījabs, kas uzskata, ka agri vai vēlu politiķi tomēr pieņems šīs tautas kārotās izmaiņas prezidenta ievēlēšanas kārtībā, atgādina, ka aizklātie balsojumi nepamatoti tiek demonizēti. Turklāt reizēm ļauj politiķiem pieņemt sabiedrības ilgtermiņa interesēm atbilstošus lēmumus, nebaidoties no tūlītējām sabiedriskās domas sankcijām.
Jānis Lasmanis
Foto: Saeimas kanceleja
