Ventspili taisa par miestu, novadu par nomali
Ignorējot pašas noteiktos kritērijus, izņēmumus un iedzīvotāju viedokli, bet par svarīgāko uzdevumu liekot izrēķināšanos ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, valdošā koalīcija ietekmīgajai ostas pilsētai ņem nost republikas pilsētas statusu, pielīdzinot to jebkuram citam miestam ar lauku teritoriju, raksta NRA.lv.
Atšķirībā no daudzām citām Latvijas pašvaldībām, attiecībā uz Ventspils pilsētu un Ventspils novadu viss jau tika saprātīgi izdarīts 2009. gada reformā. Toreiz apvienoti 12 pagasti kādreizējā rajona teritorijā, savukārt pilsēta atstāta kā patstāvīga nacionālas un reģionālas nozīmes vienība. Tagad, lai mazinātu Lemberga ietekmi, Ventspilij iecerēts atņemt statusu, un iedzīvotāji šajās politiskajās spēlēs tiek izmantoti kā ķīlnieki.
Šī būs slikta laulība
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ministru kabinetam nav neviena saprātīga argumenta, kādēļ pilsēta ar novadu apvienojama, taču plāns spītīgi tiek bīdīts uz apstiprināšanu Saeimā otrajā lasījumā.
Šis ir lielākais absurds, ko koalīcija pūlas iezīmēt jaunajā 39 pašvaldību modelī. Jo vairāk tāpēc, ka Rēzeknei, Daugavpilij un otrai Kurzemes ostas pilsētai republikas pilsētas statuss tiek saglabāts. Un arī Ventspils novads ir daudzējādā ziņā spēcīgāks par Rēzeknes, Daugavpils vai jaunveidojamo Lejaskurzemes novadu. Un tieši tāpat novada centrs fiziski atradīsies pilsētā, kas ir cita pašvaldība. Taču tas netiek ņemts vērā.
Pagājušajā piektdienā Saeimas Administratīvās reformas komisija skatīja otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Likumprojektā Ventspils pilsēta ar novadu jau salikti kopā, attiecīgi visi caur opozīciju iesniegtie priekšlikumi bija par to atdalīšanu. Plus vēl viena jocīga Nacionālās apvienības ideja piekabināt Jūrkalni Kuldīgas novadam. Pēc vairāk nekā divas stundas ilgām debatēm visi šie priekšlikumi tika noraidīti, un uz otro lasījumu spītīgi tiek virzīta iecere par pilsētas pievienošanu novadam. Debatētāju bija daudz. Kuplā skaitā bija atbraukušas Ventspils pilsētas un Ventspils novada delegācijas. Klāt bija arī cilvēki no dažādām sabiedriskajām un biznesa organizācijām. Tika izklāstīti vispusīgi argumenti, kādēļ šī būs slikta laulība.
Lauki pret pilsētu
Vispirms jau runāja Ventspils novada mērs Aivars Mucenieks. Industriālai ostas pilsētai ir pilnīgi cits profils nekā mazapdzīvotai lauku teritorijai ar viensētām un plašiem mežiem. Pilnīgi citi principi, kā iedzīvotājiem sniedzami pakalpojumi. Un tas arī lielākais risks – jaunajā apvienotā novada pārvaldē laukus pārstāvēs tikai ceturtdaļa deputātu: četri – novadam un 15 – pilsētai. Un laukiem nebūs nekādu iespēju saimnieciskajos jautājumos aizstāvēt novada skolas, novada kultūras iestādes, jebkādu pakalpojumu saglabāšanu ārpus pilsētas, un tas neglābjami izraisīs iedzīvotāju skaita samazināšanos. Sekmīgi funkcionējošs novads būs padarīts par nomali.
«Reformai ir skaļi neafišēts mērķis vājināt Lemberga pozīcijas, un Ventspils novads tiek izmantots, lai mazinātu Lemberga ietekmi. Mūsu iedzīvotāji ir ķīlnieki,» secināja novada vadītājs. Iedzīvotāju aptaujas ir veiktas gan novadā, gan pilsētā, un abās pusēs astoņdesmit un vairāk procentu ir par esošās situācijas saglabāšanu. Tur valda apmierinātība ar pašvaldību pārvaldēm. Un kopš 14. gadsimta vidus pie visām varām Ventspils ir bijusi atsevišķā pilsēta. To savā uzrunā deputātiem atgādināja Ventspils vicemērs Jānis Vītoliņš. Šis ir pirmais mēģinājums grozīt vēsturisko kārtību. Tas pilsētai draud ne tikai ar identitātes, bet arī miljoniem eiro zaudēšanu, jo Eiropas Savienības fondu apguvē lielajām pilsētām ir speciālas programmas. Un komunālo pakalpojumu tarifi pilsētā būtiski kāps. Piemēram, ūdenssaimniecības pakalpojumiem par 32%, jo vienā teritorijā tarifi nedrīkst atšķirties. Tas jau ir aprēķināts. Ventspilniekiem reforma nesīs tikai zaudējumus.
Statusu tirgoja koalīcijas padomē
Galvenais jautājums arī vicemēram Vītoliņam bija, kādēļ uz Ventspili netiek attiecināts tas pats izņēmums, kas uz Liepāju vai Rēzekni. Kāpēc netiek ievērota vienlīdzība? Atbilde, ko sniedza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces pārstāvis Madars Lasmanis, bija pilnīgi bezjēdzīga – lēmums par republikas nozīmes pilsētas statusa piešķiršanu Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij tika pieņemts koalīcijas padomes sēdē, kurā viņš pats neesot bijis klāt. Bet saskaņā ar kuluāru versiju, ko publiskoja deputāte Regīna Ločmele-Luņova, republikas pilsētu statuss tika politiski tirgots – piemēram, statusa saglabāšana Liepājai bija partijas KPV LV ultimāts. Ventspilij šāda advokāta nebija. Komisijas sēdē tika uzdoti arī citi būtiski jautājumi – kurš un kā turpmāk organizēs sabiedriskā transporta kustību novadā, kāds būs minimālais bērnu skaits klasē – un no tā atkarīga skolu pastāvēšana, vai lauku nevalstiskās organizācijas saņems kādu atbalstu. Visi palika bez atbildes.
Prognozes, kas notiks tālāk, ir visai skarbas. Kā atzina novada deputāts un kādreizējais Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis: «Novadam tas ir nāves spriedums, un arī pilsētas attīstība tiks apturēta.»
Vēl gan cīņa nav galā, jo priekšā vēl divi balsojumi Saeimā. Taču koalīcija, šķiet, visu jau ir izlēmusi Latvijas iedzīvotāju vietā. Tādā gadījumā pašvaldībām neatliks nekas cits kā pēc likuma izsludināšanas vērsties Satversmes tiesā.
Imants Vīksne
Foto: Valsts kanceleja
