Vējonis: Valdības darbs ES finansējuma apgūšanā ir nolaidīgs un ļoti vājš

Vēl 2012.gadā Valda Dombrovska valdība sāka sarunas ar Briseli par to, cik daudz Latvija varēs saņemt laikā līdz 2020.gadam. Sarunas noslēdzās Latvijai veiksmīgi. Valdība lepojās, ka no Eiropas krīzes dēļ samazinātā budžeta uz vienu iedzīvotāju saņemsim 3000 eiro, kas ir trešais labākais rādītājs. Fakts, ka Eiropas naudas saņemšanai ir laikus jāgatavojas, nebija nekāds pārsteigums. Tomēr vairākas ministrijas strādājušas tik slikti, ka tas draud ar aptuveni 250 miljonu eiro lieliem zaudējumiem, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

4,4 miljardi eiro. Tik Latvija varētu saņemt no Eiropas līdz 2020.gadam. Tā ir ļoti liela nauda. Ar to pietiktu, lai piecarpus gadus varētu uzturēt Rīgu. Vai gandrīz 98 gadus Ogri.

Nauda plānota atkritumu apsaimniekošanai, skolotāju un ārtstu apmācībai, dzelzceļa uzlabošanai, lidostas modernizēšanai, celtniecībai, zinātnei, inovācijām un daudz kam citam.

Bet 4,4 miljardus nevar vienkārši izdalīt. Pirms tam katras nozares ministrijai par savu naudas daļu ir jāsagatavo noteikumi. Tie jāsaskaņo ar atbildīgajiem Latvijā un Briselē.

Šis papīru darbs sācies no janvāra. Valdība sastādīja grafiku, kad kurai ministrijai kādi noteikumi jāsagatavo. Bet ministrijas netika ar uzdotajiem darbiem galā un šobrīd kavējumu apjoms ir kritisks. Līdz šai nedēļai 76-šu Ministra kabineta noteikumu vietā sagatavoti tikai 47.

“Ko tas praktiski nozīmē – tas nozīmē to, ka nav pieņemti konkrētie spēles noteikumi saskaņā ar kuriem šīs pieejamās investīcijas ienāks kādā konkrētā sektorā. Vai mēs runājam par māju siltināšanu, pētniecību un inovāciju, kur šis finansējums ir kritiski nepieciešams,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.

Visvairāk darbus iekavējušas Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Satiksmes un Pašvaldību ministrija. Kopā darbi iestrēguši projektos 1 miljarda un 936 miljonu eiro ( 1 936 766 469 eiro ) vērtībā.

“Šobrīd vairāk kā 30 % gadījumos mums ir nobīde no grafika. (…) Uz gada beigām šis te efekts būs vēl lielāks. Ko tas nozīmē – tas nozīmē, ka tautsaimniecībā ieplūdīs mazāk finansējuma. Un to mēs arī redzam pēc pašu ministriju aktualizētām izdevumu prognozēm. Ja sākotnēji nākošajā gadā tika plānots vairāk kā 500 miljoni. Tad jau šobrīd ņemot vērā nobīdi normatīvā regulējuma izstrādē – tas jau ir zem 400 miljoniem,” turpina Eberhards.

Vislielākais projekts, ko joprojām skaņo un gatavo ir 407 miljonu eiro vērtā Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija (407 810 999 eiro). Par to atbild bez ministra strādājošā Satiksmes ministrija. Tai darbi buksē vairākās būtiskās programmās – sakaru uzlabošana laukos, dzelzceļa un lidostas Rīga modernizēšana. Kopā tie ir 712 miljoni eiro (712 219 115 eiro).

“Šobrīd patiešām ir tā, ka daļa projektu vēl nav nosūtīti, bet viņi atrodas saskaņošanas stadijā ar produktu ieviesējiem. Līdz ar to tiek apkopota nepieciešamā informācija. Nevarētu teikt, ka tas ir kādas nolaidības rezultāts. Tas ir darba process, kas šobrīd notiek,” skaidro Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

15 negatavi noteikumi un 699 miljoni eiro (699 178 484 eiro). Tā ir Ekonomikas ministrijas nepadarīto darbu bilance. Atbalsts jaunajiem uzņēmējiem un jauniem produktiem. Bet apmēra ziņā lielākie projekti būs dzīvojamo un valsts ēku siltināšana (176 470 588 eiro un 115 127 027 eiro)

“Ir vairāki iemesli. Viens – pirms saņēmu ministriju – vesels gads bija iekavēts un nebija programmas sākts izstrādāt vispār. Lēns bija bijis darbs iepriekš. Otrs – finanšu ministrija nav bijis labs sadarbības partneris šo programmu izstrādē. Vairāk bijusi sekošana EK norādēm un viedoklim. Mazāk drosmes uzņemties un domāt pašiem ar savu galvu un pieņemt atbildīgus lēmums,” skaidro ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola.

Izglītības un zinātnes ministrijā 376 miljonu eiro (376 927 676 eiro) apgūšanu kavē 15 nepieņemti ministru kabineta noteikumi. 140 miljoni eiro no tiem (140 542 104 eiro) paredzēti zinātniekiem un pētniekiem.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir strādājusi saskaņā ar plānu, piebilstot, ka nav pārliecināta, ka ministrija būtu slikti strādājuši. “Mēs esam darījuši visu to labāko, ko mēs varējām.”.

Vides un reģionālās attīstības ministrijas lēnais darbs kavē 115 miljonu eiro sadali (115 715 141 eiro). Lielākā daļa plānota atkritumu pārstrādes projektiem.

Krīzes laikā Latvijas Banka tēlaini salīdzināja, ka Latvija iebraukusi grāvī. Šobrīd mēs spolējot uz vietas. Turklāt bīstami tuvu ir 2018.gads. Tad Eiropa pārbaudīs, ko Latvija no solītā ir paveikusi un cik darbi neiekļausies termiņos līdz 2020.gadam. Ja darbi kavēsies, Brisele var ieturēt 6% – tie kopumā ir 250 miljoni eiro.

“Šobrīd tā sajūta ir tāda, ka mēs braucam ar mašīnu ar norautu rokas bremzi. Protams, ja mēs kādu no programmām palaidīsim tikai 2017.gadā, lai gan vajadzētu 2016.gadā, tad ir ļoti liels risks, ka mēs vai nu nebūsim atbalstījuši paredzēto cilvēku vai uzņēmumu skaitu. Vai naudas apjoms nebūs pareizais. Tā kā tāds risks ir gan,” norāda Latvijas bankas ekonomiste Baiba Traidase, piebilstot, ka samazinās valsts pasūtījuma apjoms, kas nozīmē, ka ir negatīva ietekme uz nodarbinātības kāpumu, kas jau tā pat ir neliels. Otrkārt – samazinās uzņēmumiem paredzētais finansējums, ko viņi varētu izmantot konkurētspējas paaugstināšanai.

Iespējams šis būs pēdējais Eiropas naudu piešķirums. Vismaz tik milzīgā apjomā pavisam noteikti. Un pēc tam Latvijai būs jāiemācās dzīvot bez šādas papildus naudas. Viens no lielākajiem uzņēmumiem “Latvijas Finieris” jau šobrīd plāno, kas notiks pēc 2020.gada.

“Paraugamies uz makroekonomiskiem rādītājiem. Cik strauji pēdējos gados aug atalgojums? Mēs redzam, ka atalgojums aug ļoti strauji – 6-7% gadā. Tātad mums patiesībā veidojas jau jauni riski, ka mēs pārāk ātri audzējam atalgojumu nesalāgojot to ar darba ražīgumu, ar efektivitāti. Tāpēc šobrīd ir ļoti svarīgi veikt gan valstiskā līmenī strukturālās reformas un arī uzņēmumu līmenī saprast, kuru produktu varēs ražot pēc 5-7 gadiem un tad uz tiem produktiem un pakalpojumiem arī investēt naudu,” stāsta A/s “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Koķetēt ar birokrātiskiem šķēršļiem vai pārāk lielo darbu apjomu šobrīd nav vietā. Valsts prezidents uzskata, ka Eiropas fondu apgūšana ne pārāk labā gaismā parāda valdības darba spējas.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsver, ka ministriem jāstrādā daudz aktīvāk, jo uz pašreizējo brīdi no kopējiem 4,4 miljardiem iespējamās pieejamās naudas ir noslēgti līgumi tikai par 5,4% naudas izmantošanai. Jo nav sagatavoti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi, kas regulētu šo naudas izmantošanu. “Tas īstenībā ir ļoti vājš un nolaidīgs valdības darbs,” norāda Vējonis.