Vējonis Saeimai neļauj atslābt; otrreizējai caurlūkošanai nodevis 9 likumus
Šonedēļ apritēs divi gadi, kopš par Valsts prezidentu kļuva Raimonds Vējonis, un šajā laikā viņš apliecinājis, ka par prioritāti savulaik nodēvētās rūpes par likumdošanas kvalitāti viņš aizmirsis nav. Divu gadu laikā Saeimai otrreizējai caurlūkošanai R.Vējonis nodevis deviņus likumus.
Salīdzinot un vērtējot prezidentu darbu, par vienu no atskaites punktiem sabiedrība nereti izvēlas to likumu skaitu, kurus Valsts prezidents atzinis par nepilnīgi izstrādātiem un nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, raksta NRA.lv.
Šā – un ne tikai – iemesla dēļ tika kritizēts Andris Bērziņš, kurš četru prezidentūras gadu laikā Saeimā atgrieza deviņus likumus. Pieņemot, ka R. Vējonis interesi par likumdošanas kvalitāti nezaudēs arī turpmāk, var pieļaut, ka viņa iesaistīšanās likumu veidošanā būs aktīvāka par priekšgājēju un varētu sasniegt Valda Zatlera rādītājus – 13 atgrieztu likumu.
V. Zatlers sabiedrības atmiņā un valsts vēsturē gan noteikti daudz spilgtāk saglabāsies ar veiksmīgi realizēto Saeimas atlaišanu.
Savukārt cerot, ka Saeimas darbs tomēr kļuvis kvalitatīvāks, atliek domāt, ka prezidentam tajā nebūs jāiejaucas tik bieži, kā to darīja Vaira VīķeFreiberga. Viņa savas prezidentūras pirmajā termiņā Saeimai atgrieza 18 likumus, bet abos termiņos kopā – 36 likumus. 18 likumus savas prezidentūras divos termiņos Saeimai atgrieza Guntis Ulmanis.
Aizvadītās nedēļas nogalē R. Vējonis Saeimai nodeva uzreiz divus likumus, kuros prezidents saskatījis nepilnības – Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem bija iecerēts publiskot valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojumu, kā arī grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas attiecas uz mazākuma akcionāru tiesībām.
R. Vējonis Saeimai norāda, ka prasība publicēt valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojumu ir pretrunā ar personas datu aizsardzības noteikumiem un tikai pirms diviem mēnešiem Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Par nekvalitatīviem prezidents atzinis arī grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas attiecas uz mazākuma akcionāru tiesībām. Saeima atbalstīja normu, ka, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izdod administratīvo aktu, kurā konstatē, ka personai saskaņā ar likuma noteikumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, bet persona to nav izteikusi, minētajai personai šā pienākuma izpildes termiņš sākas administratīvā akta spēkā stāšanās dienā. Šādā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā vienas akcijas atpirkšanas cenu aprēķina saskaņā ar likumā noteikto kārtību, akciju atpirkšanas cenas noteikšanas periodu rēķinot no administratīvā akta izdošanas dienas. Akcijas cenu norādītu FKTK izdotajā administratīvajā aktā.
R. Vējonis uzskata, ka likumā ietvertais regulējums liek apšaubīt, vai ir izvērtēti un novērsti visi riski, kurus varētu radīt šāda regulējuma spēkā stāšanās. Ierosinātās izmaiņas varot nesamērīgi ierobežot vairākuma akcionāru tiesības uz īpašumu un tiesības veikt uzņēmējdarbību.
Vērtējot prezidenta aktivitāti likumdošanas kvalitātes uzraudzīšanā, politologs Ivars Ījabs atgādina, ka R. Vējoņa darba kārtībā šis punkts vienmēr bijis ar augstu prioritāti. «Tas ir nepārprotami, ka likumdošanas kvalitāte viņam ir viena no prioritātēm, un viņš to nekad nav slēpis. Viņš arī diezgan cītīgi domā par Saeimas Kārtības ruļļa grozījumiem un likumprojektu trešajiem lasījumiem, kuros ik pa brīdim nāk iekšā dīvaini priekšlikumi,» saka eksperts.
Jautāts, vai šāda prezidenta aktivitāte liecinātu par Saeimas darba kvalitātes vispārīgu degradāciju, politologs to noraidīja, vienlaikus atzīdams, ka reizēm «Saeima, maigi izsakoties, pieņem ne pārāk izsvērtus likumus».
Jānis Lasmanis
Foto: Prezidenta kanceleja
