VARAM piedāvā virsaiša institūciju katrā pagastā
Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosina veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes katrā Latvijas miestā. Ja šādai padomei būs kāda teikšana, to varēs uzskatīt par pašvaldību nulles līmeni, un tādējādi kopējais vietvaru skaits valstī atkal būs lēšams daudzos simtos, un vismaz trīs, ja ne pat četros līmeņos.
Reformas rezultātā 119 esošo pašvaldību vietā būs 42 novadu un pilsētu pašvaldības, ar aptuveni 500 nulles līmeņa pašvaldēm, 5 plānošanas reģioni, ko varētu uzskatīt par pamatu trešā līmeņa pašvaldībām, un vēl ar īpašu likumu tiks formalizētas 5 vēsturiskās zemes, kuru izveidi pieprasījis Valsts prezidents – Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Sēlija un Latgale. Ja līdz šim dažiem likās, ka pašvaldību sistēma Latvijā ir pārlieku samocīta, tāpēc liela daļa pašvaldību jālikvidē, tad jaunās reformas rezultātā draud iestāties grandiozs daudzlīmeņu juceklis. Simtiem pašvaldību vai tām līdzīgu veidojumu, un maza saprašana, kam ar ko jānodarbojas.
Palīgs garajām rokām
Kā liecina nesen Ministru kabinetā apstiprinātais informatīvais ziņojums “Par Pašvaldību likuma izstrādi”, lielāko pienesumu pašu valdīšanas dalībnieku skaita pieaugumā dos iedzīvotāju valdes. Tās būs īpašas konsultatīvās padomes katrā no 497 Latvijas pagastiem un 76 pilsētām.
Iedzīvotāju valdes drīkstēs iztirzāt jebkādus iedzīvotājiem aktuālus jautājumus, bet valdes priekšsēdētājam būs īpaši spēcīgs pilnvarojums. Viņš drīkstēs personīgi uzrunāt novada vai pilsētas domes priekšsēdētāju. Kā tāds cilts virsaitis sarunās ar kolonizatoriem viņš paziņos mērijai iedzīvotāju vēlmes un pēc tam nogādās atpakaļ savai ciltij pašvaldības atbildi – pozitīvu vai noraidošu.
Nepieciešamību pēc šādas starpniecības institūcijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pamato šādi:
“Pašvaldībā būtu jādarbojas divām institūcijām:
1) izpildvaras “garās rokas” – pagasta vai pilsētas pārvaldes (pilsētā pārvalde varētu būt neobligāta, ja pilsēta ir administratīvais centrs);
2) iedzīvotāju valdes (konsultatīvās padomes) (turpmāk – valdes), kas ir katrā pagastā vai pilsētā – iedzīvotāju “acis, ausis, sajūtas”. Tādējādi vietējā pilsoniskajā sabiedrībā tiktu veicināta demokrātija un vairots un mobilizēts sociālais kapitāls, veicinot iedzīvotāju savstarpēju sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam un palīdzot risināt iedzīvotāju problēmas. Šādās valdēs varētu darboties gan aktīvi iedzīvotāji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, gan arī, piemēram, nākamie deputāti un varas pārstāvji, kā arī citi sabiedriski aktīvi un pieredzes bagāti cilvēki.”
Iedvesmoja Lietuvas sēņūnaiši
Ierosinājumam par iedzīvotāju valžu veidošanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iedvesmojusies no pozitīviem iedzīvotāju iesaistes piemēriem pašu mājās un arī kaimiņvalstīs. Tostarp no Lietuvas, kur apdzīvoto vietu kopienu pārstāvniecība tiek nodrošināta ar seņūnaitiju un seņūnaiša starpniecību. Un seņūnaitis tas pats virsaitis vien ir. Ministrijas informatīvajā ziņojumā Lietuvas administratīvā uzbūve tik detalizēti nav aplūkota, taču par seņūnaitijas institūtu lielāku skaidrību iespējams gūt filoloģijas doktores Regīnas Kvašītes pētījumā “Par Lietuvu latviski: sabiedriskās dzīves reāliju nosaukumi”:
“Lietuva ir iedalīta 10 apriņķos (apskritis), kas ir iedalīti 60 rajonu un pilsētu pašvaldībās (savivaldybė), kas ir sīkāk sadalītas 546 seņūnijās (seniūnija).” Tātad seņūnija ir mazākā administratīvā vienība. Bet vēsturiski par seņūniju saukts Lietuvas Dižkunigaitijas zemes īpašums, ko piešķīra seņūnam jeb bajāram.
Vienalga, kā iedzīvotāju valžu vadoni sauks – par virsaiti, seņūnu vai priekšnieku, Latvijā atsevišķos novados tāds amats jau ir izveidots.
Iedzīvotāju vajadzību tulks
Rēzeknes novada pašvaldībā katrā pagastā darbojas Iedzīvotāju konsultatīvā padome, kuru mērķis ir veicināt vietējās sabiedrības saikni ar pašvaldību. Neatkarīgā sazinājās ar Rēzeknes novada Dricānu pagastu apvienības struktūrvienības Gaigalavas pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāju Anitu Macāni. Par salīdzinājumu ar virsaiti viņa pasmejas, taču būtībā – jā, viņai vienīgajai no iedzīvotāju padomes ir tiesības uzrunāt Rēzeknes novada mēru sava pagasta vārdā. Iedzīvotāju padome regulāri sanāk kopā, apspriež vietējo ļaužu atnestas idejas un ietērpj tās konstruktīvākā aprakstā, lai pašvaldība saprastu un vērtīgu ieceri nenoraidītu birokrātisku formalitāšu dēļ. Lūk, viens konkrēts piemērs. Kāds iedzīvotājs novērojis, ka visi pagasta grāvji piemētāti ar nolietotu sadzīves tehniku. Ledusskapjiem, televizoriem. Protams, izmest ledusskapi grāvī ir cūcība, bet no otras puses – uz vietas nav arī bijis, kur šo tehniku nodot. Tad nu konsultatīvā padomes vadītāja devās uz novada domi ar ierosinājumu organizēt nolietotās sadzīves tehnikas savākšanu. Lai pa laikam atbrauc mašīna un savāc. Bija gara runāšana un ilga sarakstīšanās, un tagad šāda iespēja pagastā patiešām tiek nodrošināta. Tas ir padomes panākums.
Vajadzīgs entuziasms un kvorums
Vēl pašvaldībā ņemti vērā rosinājumi par žogu uzstādīšanu, par atkritumu novietņu sakārtošanu. Daudzi dažādi sīkumi, kas padara dzīvi pagastā patīkamāku. Noraidīto ideju vidū ir tās, kas prasa lielāku finansējumu, lai gan arī vienu kilometru asfalta padome ir no domes izspiedusi. Kāpēc iedzīvotāji nevar pa taisno vērsties pagasta pārvaldē vai novada domē? Tieši tāpēc, ka ne visi māk noformulēt savu ideju. Un ne jau novada domē visi zina, ko attālākā pagastā kāds grib. Tāpēc tāds starpnieks iedzīvotāju padomes vai valdes veidolā katrā Latvijas miestā būtu laba lieta. Tā uzskata Gaigalavas iedzīvotāju priekšstāve Anita Macāne. Viņas pamatdarbs ir tai pašā pagasta pārvaldē – kūrē algotos sabiedriskos darbus. Taču, tāpat kā visi pārējie konsultatīvās padomes locekļi, par darbošanos padomē viņa atalgojumu nesaņem. Attiecīgi padomes darba efektivitāte ir atkarīga no pārstāvju entuziasma tērēt savu brīvo laiku vietējās kopienas labā. Gaigalavā no 14 padomes locekļiem 10, 12 vienmēr spējot savākties. Procentuāli kvorums labāks nekā Saeimā.
Pašvaldības likuma projektu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots iesniegt valdībā līdz septembra beigām. Laika ir maz. Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis vēsta, ka līdz šim ministrijas izveidotā darba grupa sanākusi uz divām sanāksmēm un no aptuveni 100 nepieciešamajiem likuma pantiem ieskicēti 20. Darba daudz.
Iedzīvotāju valdes darbības iespējamie pamatprincipi, kas iekļaujami tiesiskajā regulējumā:
- valdi izveido visos pagastos un pilsētās, var būt apvienota pilsētu un pagastu vai vairāku pagastu iedzīvotāju valde, bet šādā kopējā teritorijā jābūt ne vairāk kā 2000 pastāvīgo iedzīvotāju (tātad uz apvienotām pagastu vai/un pilsētu teritorijām būtu nosakāms kritērijs);
- valde sastāv no konkrētās teritorijas 16 gadu vecumu sasniegušajiem iedzīvotājiem;
- valdē var tikt iekļauti arī pašvaldību darbinieki un deputāti;
- valdes locekļu skaitu nosaka dome, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu teritorijā, bet tās sastāvā nevar būt mazāk kā pieci un vairāk kā vienpadsmit valdes locekļi;
- pašvaldība pēc iedzīvotāju iniciatīvas var arī izveidot atsevišķu pagasta ciema valdi, ja ciemā ir vismaz 300 pastāvīgo iedzīvotāju;
- valde pati nosaka savu organizāciju un struktūru;
- valdes sēdes ir atklātas un notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos, sēde ir pilntiesīga, ja tajā piedalās vismaz puse valdes locekļu;
- jebkurš attiecīgās teritorijas iedzīvotājs var lūgt izskatīt valdē jautājumu, kas saistīts ar pašvaldības kompetenci attiecīgajā teritorijā;
- valdes lēmumiem ir konsultatīvs raksturs;
- valdes darbību nodrošina pašvaldības izpildvara un/vai tās teritoriālās struktūras.
Valdes kompetence:
- izskatīt jebkuru jautājumu (ko neierobežo normatīvie akti), kas ir pašvaldību kompetencē un ir saistīts ar attiecīgās teritorijas iedzīvotāju interesēm;
- domes lēmumu projektu sagatavošana un priekšlikumu iesniegšana.
Vienlaikus likumprojekta izstrādes laikā ir izvērtējams jautājums, vai ir nepieciešams normatīvi noteikt jautājumu loku, par ko pašvaldībai būtu obligāti jāsaņem iedzīvotāju valdes viedoklis, kā arī vai ir nepieciešams normatīvi nostiprināt jautājumu loku, par ko valdes nevar vērsties pie pašvaldības (piemēram, par pašvaldību amatpersonu/darbinieku iecelšanu/atbrīvošanu, par amatalgām u.c.).
Avots: VARAM informatīvais ziņojums “Par Pašvaldību likuma izstrādi”