Valsts maksās kredītus slimnīcu vietā
Valsts galvotos aizdevumus ārstniecības iestāžu infrastruktūras modernizēšanai laikā no 2002. līdz 2007. gadam saņēma 11 slimnīcu, kuru parādsaistības joprojām ir ievērojamas – 176 miljoni eiro. Valdība pieņēmusi lēmumu pārņemt ārstniecības iestāžu valsts galvoto aizdevumu atmaksu, un tas būtiski samazinās ārstniecības iestāžu finansiālo slogu.
Veselības ministrijas informācija liecina, ka slimnīcu kopējā atmaksājamā summa ir 176 036 175 eiro, daļu kredītsaistību slimnīcas jau dzēsušas, jo kopumā slimnīcām izsniegto valsts galvoto aizdevumu apmērs ir vairāk nekā 220 miljonu eiro. Vislielākais piešķirtais aizdevums ir Stradiņa slimnīcai, kurai jāatmaksā vēl 57,5 miljoni eiro. Līdzīga apmēra aizdevums bijis arī Rīgas Austrumu slimnīcai, no kura vēl jāatmaksā gandrīz 54 miljoni eiro. 26,1 miljona eiro aizdevumu valsts garantējusi Bērnu slimnīcai, no kura vēl jāatmaksā 21,7 miljoni eiro. Valsts garantējusi aizdevumu arī divām pašvaldības ārstniecības iestādēm – Ludzas medicīnas centram (vēl jāatmaksā 4,3 miljoni eiro) un Kuldīgas slimnīcai (jāatmaksā 101 799 eiro).
Lēmumu slimnīcu vietā nomaksāt valsts galvoto aizdevumu saistības valdība pieņēma jau 2015. gadā, kad šim mērķim piešķīra 5,7 miljonus eiro. Arī šāgada budžetā ir paredzēti 7,78 miljoni eiro parādu nomaksai. Valdība, izskatot Veselības ministrijas ziņojumu, nolēma atmaksāt visus valsts galvotos aizdevumus – no nākamā gada kopsummā par 170 miljoniem eiro. Tas notiks kā valsts galvoto aizdevumu kapitalizācija, veicot pamatkapitāla palielināšanu ar finanšu vai mantisku ieguldījumu.
Veselības ministrijā NRA.lv skaidro, ka šo kredītu atmaksa ir būtiski ietekmējusi slimnīcu finansiālo situāciju un, ja valsts pārņem saistības, ārstniecības iestādēm būs iespēja pilnvērtīgāk sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, nesamazinot pakalpojumu sniegšanai paredzētos līdzekļus, ar kuriem pretējā gadījumā būtu jānodrošina valsts galvoto aizdevumu saistību segšana. «Pārņemot valsts galvoto aizdevumu saistības no ārstniecības iestādēm, ievērojami samazināsies finansiālais slogs ārstniecības iestādēm un tiks novērsts iespējamais risks, ka ārstniecības iestādes nevarēs nodrošināt aizdevuma un procentu maksājumu atmaksu pilnā apmērā,» uzsver Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders.
Valdības lēmums ļauj atbrīvot veselības nozarei uzreiz septiņus miljonus eiro gadā, ko slimnīcas varēs izlietot veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai pacientiem, jo ārstniecības iestādes, kam ir izsniegti valsts galvotie kredīti, galvenokārt sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus un to iespējas nopelnīt papildu līdzekļus, kurus tās varētu novirzīt valsts galvoto aizdevumu saistību atmaksai, ir ierobežotas. Piemēram, sešas no 11 ārstniecības iestādēm ir psihoneiroloģiskās slimnīcas, viena no tām bērniem. Ierobežotas iespējas nopelnīt kredīta atmaksai nepieciešamo summu ir arī Bērnu slimnīcai. Ņemot vērā, ka esošais tarifs, saskaņā ar kuru valsts maksā slimnīcām par sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību un citu pacientu aprūpi, nesedz pašizmaksu, «sakrāt» naudu kredīta atmaksai ir apgrūtinoši arī lielajām universitātes klīnikām.
Inga Paparde
Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
