Valdības pirmās 100 dienas neliecina par rēķināšanos ar sabiedrību
Valda Dombrovska vadītajai valdībai aprit 100 dienas, kuru galvenais raksturotājs bijis darbs, veidojot šā gada valsts budžetu. Eksperti valdības paveikto gan vērtē kritiski, uzsverot, ka vēlētāju cerības nav attaisnojušās un solīto vērienīgo reformu vietā notikusi vien aritmētiska nodokļu paaugstināšana.
Lai gan koalīcija, kuru veido tikai divi politiskie spēki, parasti ir sensitīva, abu partneru attiecības pagaidām var raksturot kā līdzsvarotas. Mierīgo apvienības Vienotība, kā arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzāspastāvēšanu līdz šim saviļņojušas arī vairākas domstarpības, arī valdības veidošanas brīdī, kad ZZS iedalīja trīs vissmagākās nozares, t.i., veselības, izglītības un labklājības resorus, raksta NRA.lv
Otra konfliktsituācija izveidojusies tagad, kad ZZS kategoriski iebilst pret finanšu ministra Andra Vilka ierosinājumu 50 miljonu konsolidāciju realizēt arī uz sociālās nozares rēķina.
Jāatzīst, ka tieši valsts budžets un ar to saistītie pasākumi bijis jaunās valdības vissmagākais pārbaudījums, kas daudzos punktos tomēr nav izturēts. Lai gan valdības deklarācijā tika solītas “jaunas darba vietas; maza un efektīva valsts pārvalde; progresīva nodokļu sistēmas reforma”, pagaidām valdība spējusi vienīgi paaugstināt nodokļus. Komentē politologs Filips Rajevskis: “Valdība savā darbības programmā solīja, ka nodokļu paaugstināšana būs tikai kā alternatīvs budžeta veidošanas mehānisms, taču izskatās, ka visas reformas aprobežosies tieši ar nodokļu kāpumu.” Jāatgādina, ka jaunā valdība un tās izveidotais budžets sev līdzi nesuši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) kāpumu, nekustamā īpašuma nodokļa dubultošanos, strauju elektrības tarifu kāpumu, kas saistīts ar samazinātās PVN likmes paaugstināšanu.
Valdības deklarācijā gan tika solīts “vienmērīgi pāriet no ārkārtas pasākumiem krīzes seku mazināšanai uz stabilu valsts sociālo atbalstu”, taču tā vietā valdība gatava samazināt bezdarbnieku pabalsta izmaksas laiku. Deklarācija arī postulē, ka valdība atbalstīs “ekonomiski aktīvas ģimenes, pārskatot finansiālā atbalsta instrumentus”, taču praksē apspriež ieceri samazināt ģimenes valsts pabalstu. Savukārt deklarācijā ierakstītā virzība uz Latvijas energoneatkarību rezultējas kā iecere atcelt samazināto PVN likmi dabasgāzei un paaugstināt akcīzes nodokli degvielai.
Jāatzīst, ka V. Dombrovska valdības pirmo darba cēlienu raksturo ne vien šā gada budžeta veidošana, bet arī virkne citu notikumu, kas raisīja diskusiju par valdības un tās ministru darba kvalitāti.
Viena no visasākajām polemikām izcēlās ap ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība), kuram tika pārmesta novēlota rīcība energoapgādes krīzes brīdī, kad gadu mijā daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju dabas stihijas dēļ palika bez elektrības. Tāpat ekonomikas ministram šobrīd varētu pārmest kūtrumu paaugstināto elektrotarifu kontekstā: tiek stipri apšaubīts solījums, ka, ieviešot gada kvotu 1200 kilovatstundu apmērā, valdība radīs mazturīgajiem izdevīgu norēķinu sistēmu.
Strīdīgas līdz šim bijušas arī vairākas veselības ministra Jura Bārzdiņa (ZZS) iniciatīvas – ideja par traumpunktu reorganizāciju mazajās pilsētās, kuru nācās atlikt sabiedrības milzīgās pretestības dēļ. Tāpat politisko viļņošanos raisīja 2010. gada pēdējā valdības sēdē pieņemtais lēmums, ka Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca vairs nesniegs neatliekamo palīdzību, kam – pretēji savām pilnvarām – iebilda pat Valsts prezidents.
Tikmēr kultūras ministre Sarmīte Ēlerte valdības pirmajā darba cēliena pārsteidza nozares pārstāvjus ar saviem mēģinājumiem pārraudzīt ne vien tos jautājumus, kas tieši saistīti ar kultūras nozari, bet arī uzņemties iniciatīvu par integrācijas un mediju regulāciju. Savukārt satiksmes ministra Ulda Auguļa stāšanās postenī bijusi saistīta ar radikālu valdes locekļu un ministra pārstāvju maiņu gandrīz visos lielākajos uzņēmumos.
Vienu no lielākajiem satricinājumiem V. Dombrovska valdības pirmajās 100 dienās radīja traģiskais gadījums – spēļu zāles aplaupīšana Jēkabpilī, kurā bija iesaistīti vairāki policijas darbinieki. Tas iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei licis uzsākt vērienīgu auditu savā resorā, pārskatot visas sistēmas darbību kopumā.
Tikmēr viena no sāpīgākajām bijusi finanšu ministra Andra Vilka mazdūšība un nespēja starptautisko aizdevēju priekšā demonstrēt stingu mugurkaulu, izkarojot Latvijai mazāku budžeta samazinājumu.
***
VIEDOKĻI
Filips Rajevskis, politologs:
– Valdības pirmo 100 darba dienu simbols, protams, ir 2011. gada budžeta veidošana un neveiksmīgā 50 miljonu meklēšana papildu konsolidācijai. Tā vietā, lai uzreiz pēc vēlēšanām uzsāktu solītās reformas un izveidotu jau gatavu budžetu, sākotnēji tika pieņemts formāls pusbudžets, kam tagad seko smagi lēmumi. Domāju, valdība nav attaisnojusi cerības un sabiedrība piedzīvo vilšanos. Arī tāpēc, ka viss taupības smagums tiek pārlikts uz plānā vidusslāņa un mazturīgo pleciem. Ir skaidrs, ka, tikai palielinot nodokļus un nerealizējot solītās reformas, turīgie iedzīvotāji nebūs tie, kas piepilda valsts budžetu, jo tie, kuriem ir daudz naudas, nodokļu maksāšanas jautājumos vienmēr būs radošāki par valsti.
Jurģis Liepnieks, polittehnologs:
– Jaunās valdības darbs raisa pretrunīgas sajūtas. Valdību var kritizēt par nekvalitatīvu budžetu, kas joprojām neatbilst aizdevēju prasībām. Tāpat sabiedrībai joprojām nav skaidrs, kurp valsts virzās un kas mūs gaida 2012. gadā. Taču, no otras puses, redzam, ka valdība joprojām bauda relatīvu sabiedrības uzticību un koalīcijas partiju reitingi joprojām ir popularitātes zenītā. Tātad milzīgas publiskas kļūdas nav pieļautas un no valdības joprojām gaida strukturālas reformas.
Arnis Kaktiņš, politologs:
– No vienas puses, valstī valda relatīva stabilitāte, un tas ir vērtējams pozitīvi. Vienmēr var būt sliktāk, tāpēc negribas valdību pārlieku kritizēt. Taču, no otras puses, rodas sajūta, ka sabiedrības viedoklis valdībai īpaši nerūp, jo nav izdarīts nekas, lai vairotu uzticēšanos politiķiem.
Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv
