Atbalsta EM piedāvājumu konkurences kropļojumu novēršanai pašvaldībās
Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, kas paredz lielākas Konkurences padomes (KP) pilnvaras, lai vērstos pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem.
Līdz ar šiem grozījumiem Konkurences likums tiek papildināts ar normu, kas dos iespēju Konkurences padomei efektīvāk vērsties pret publisku personu īstenotajiem konkurences kropļojumiem. Lai novērstu šādus konkurences ierobežojumus, Konkurences padomei būs jāveic pārrunas ar konkrēto publisko personu. Ja pārrunu ceļā konkurences kropļojumi netiks novērsti, Konkurences padome būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliks kapitālsabiedrībai, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi, tiesisko pienākumu novērst konkurences kavējumu.
“Mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera u.c., vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska Latvijas ekonomikas attīstībai un konkurētspējai,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka publiskas personas (gan pašvaldības, gan valsts pusē) bieži rada ierobežojumus godīgai un vienlīdzīgai konkurencei ar privāto sektoru. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties.
Uzņēmēju organizācijas Latvijā, kā vienu no uzņēmējdarbības vides problēmām min konkurences neitralitātes principa neievērošanu publisko personu darbībā. Tā rezultātā, piemēram, tiek piešķirtas nepamatotas priekšrocības publisko personu kapitālsabiedrībām un privātie uzņēmumi vairs nespēj konkurēt uz vienlīdzīgiem nosacījumiem.
Konkurences padome uzsver, ka likuma grozījumi ir nepieciešami, jo Latvijā viena no uzņēmējdarbības vides problēmām ir konkurences neitralitātes principa neievērošana publisku personu darbībā, kas izpaužas kā nepamatotas priekšrocības publisku personu kapitālsabiedrībām.
To apstiprina Konkurences padomes 2017. gadā veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti – gandrīz 64 % respondentu par aktuālu nozares problēmu atzinuši publisku personu radītos konkurences ierobežojumus. Arī OECD ir sniegusi rekomendāciju piešķirt KP pilnvaras vērsties pret šādām publisku personu darbībām.
EM likuma grozījumus valdībā iesniedza jau 2016. gadā. Diskusijas un saskaņošanas process bija laikietilpīgs pašvaldību lobija dēļ – pret minētajiem grozījumiem iestājās Latvijas Lielo pilsētu asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība.
Foto: F64
