Vairums Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka valsts slīgst nabadzībā

Vairums Latvijas iedzīvotāji piekrīt tiesībsarga Jura Jansona atzinumam, ka sociālās drošības līmenis Latvijā ir zems un valsts slīgst nabadzībā.

Ka liecina pētījumu aģentūras TNS un LNT raidījuma “900 sekundes” veiktā aptauja, vairākums (87%) Latvijas iedzīvotāju piekrīt izskanējušajam viedoklim, ka Latvija grimst nabaddzībā. Tikai 11% aptaujāto tā nedomā, bet vēl diviem procentiem īsti nav viedokļa par šo tematu.

Latvijā izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem (14% no IKP 2013. gadā) ir viszemākie ES, un sociālajiem pārvedumiem ir samērā maza ietekme uz nabadzības mazināšanu, savā dienestu darba dokumentā ziņojumā par Latviju 2016. gadā norādījusi Eiropas Komisija.

Kā norāda tiesībsargs Juris Jansons, hronisks naudas trūkums “lauž” arī psiholoģiski. “Izvilkt dzīvību var, taču tiek kavēti komunālie maksājumi, grūti atdot kredītus, nemaz nerunājot par normu šad tad kaut kur aizbraukt paceļot. No 10 iedzīvotājiem trīs dzīvo nabadzībā,” saka tiesībsargs.

“Redziet, tas ir daudz, un tā situācija pasliktinās. Ja vēl iepriekšējos periodos tas bija bremzējies, tad šobrīd nekas par to neliecina, situācija pasliktinās,” raidījumam norāda Jansons.

Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem par nabadzīgiem var saukt tos iedzīvotājus, kuru ikmēneša ienākumi ir zem 291 eiro. Savukārt par nabadzīgu ģimeni uzskata tādu, kur diviem pieaugušajiem un diviem bērniem vecumā līdz 14 gadiem mēnesī jāiztiek ar summu līdz 612 eiro.

Latvijā ir viena no lielākajām atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem. 2012. gadā valsts turīgākie 10% iedzīvotāju kopumā saņēma 26% no visiem ienākumiem. Vēl lielāka iedzīvotāju nevienlīdzība vērojama tikai Bulgārijā; 70% jeb 322 tūkstoši Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī.

Satraucoši, ka Latvijā nabadzībai un sociālajai atstumtībai tiek pakļautas arī personas, kas strādā mazkvalificētos darbos un saņem minimālo darba algu, kas pēc nodokļu nomaksas pamatā ir vien 270 eiro. Nabadzības riskam pakļauti 9% nodarbināto.

Augstākais nabadzības risks vērojams Latgalē – līdz pat 40% nabadzīgo iedzīvotāju dzīvo tieši Latgales reģionā, salīdzinoši Rīgā dzīvo tikai 13% nabadzīgo iedzīvotāju.

“Runa ir par tiem cilvēkiem, kas ir godprātīgi strādājuši, maksājuši nodokļus, atbildīgi izturējušies pret savu veselību, ir izglītoti,” pauda Jansons.

Foto:hansbenn/https://pixabay.com/en/users/hansbenn-194001//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/