Vai būs, kas strādā slimnīcās?
Veselības ministrija (VM) vēlas no slimnīcām saņemt informāciju, cik mediķu pašlaik strādā virsstundas un vai slimnīcām ir iespējas nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus pēc atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika. Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, no nākamā gada 1. janvāra slimnīcām būs nepieciešams papildu finansējums, jo pilnībā būs jāapmaksā virsstundu darbs mediķiem. VM pašlaik min aptuvenus skaitļus, cik eiro būs nepieciešams, taču tie noteikti ir vairāki miljoni, raksta NRA.lv.
Slimnīcas tuvākajā laikā apkopos informāciju par nepieciešamo līdzekļu apmēru un situāciju ar speciālistu un personāla pietiekamību, lai spētu pacientiem nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu netraucētu sniegšanu pēc atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika. VM iepriekš minējusi, ka papildus nepieciešamā nauda no veselības budžeta virsstundu apmaksai ir astoņu līdz 12 miljonu eiro robežās, taču šie aprēķini veikti senāk, tagad situācija varētu būt mainījusies. Tāpēc VM gaida konkrētu informāciju no slimnīcām.
Atalgojuma reforma pamatā balstīta tajā, lai mediķi saņemtu adekvātu atalgojumu jau pašā pamatā, nevis domātu par virsstundām.
«Mediķu nepietiekamā skaita dēļ Latvijā diennakts neatliekamā palīdzība tiek nodrošināta, pateicoties nesamērīgi lielam virsstundu darba apjomam,» saka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Viņš uzskata, ka politiķi neuztver situāciju ar mediķu algām un virsstundu apmaksu nopietni. «Finanšu ministrija apgalvoja, ka valstij pietiekot naudas, lai nodrošinātu virsstundu apmaksu mediķiem pilnā apmērā jau tūlīt. Ja tā ir taisnība, tad kāpēc par to vēl nav oficiāli paziņots slimnīcu vadītājiem?» vaicā mediķu arodbiedrība, kas ir pamatoti uztraukta, vai, risinot jautājumu par virsstundām, tiks aizmirsts solījums mediķiem palielināt atalgojumu. Arodbiedrība aprīlī esot aicinājusi VM izveidot darba grupu, lai konkretizētu darba samaksas pieaugumu nozarē. Darba grupa joprojām nav sasaukta. Vēl vairāk – likumā Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam nav paredzēts palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei 2019. un 2020. gadā, turklāt veselības aprūpes pieejamības uzlabošana vispār nav iekļauta budžeta politikas prioritātēs.
Taču nauda virsstundu apmaksai ir tikai daļa no problēmas. Satversmes tiesas spriedums var ietekmēt cilvēkresursu pieejamību slimnīcās. Jau pašlaik slimnīcās veselības aprūpes nodrošināšanu būtiski ietekmē mediķu trūkums, tāpēc papildus virsstundu apmaksai ir jāturpina paaugstināt ārstniecības personāla atalgojumu. Atalgojuma reforma pamatā balstīta tajā, lai mediķi saņemtu adekvātu atalgojumu jau pašā pamatā, nevis domātu par virsstundām.
Pēc Latvijas slimnīcu biedrības vadītāja Jevgēnija Kalēja domām, virsstundu apmaksa neatrisinās cilvēkresursu pieejamību, jo, saskaņā ar Darba likumu, virsstundu apmērs nevar pārsniegt 40 stundas mēnesī. Lai izpildītu Satversmes tiesas lēmumu, slimnīcām, visticamāk, nāksies veicināt ārstu migrāciju no vienas darbavietas uz otru, lai mazinātu personāla iztrūkumu, jo īsā laika sprīdī, ja pirms tam nepārtraukti mediķu, īpaši māsu skaits, samazinājies, radīt jaunus speciālistus nav iespējams. Viena no izejām ir censties piesaistīt medicīnas jomai māsas un ārstus, kuri aizgājuši strādāt uz citām nozarēm. Savukārt pacientiem nepatīkams risinājums būtu pakalpojumu apjoma samazināšana gadījumā, ja nav mediķu, kas var sniegt palīdzību.
Inga Paparde
Foto: Shutterstock
