Uzņēmējiem grūti brīži
Šodien sasaukta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes ārkārtas sēde, jo organizācijai jāmēģina izgrozīties no nepatikšanām, pie kurām vainīgi LTRK prezidents Aigars Rostovskis un valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
NRA.lv raksta, ka LTRK ļāvusi padarīt sevi par izkārtni, aiz kuras Māra Kučinska valdība iecerējusi veikt ļoti būtisku nodokļu sloga palielināšanu. M. Kučinskis stājās amatā ar solījumu palielināt nodokļu slogu no 30 līdz 33% no IKP, kā tas piederas Latvijai kā kārtīgai Eiropas valstij. Pārāk daudz par šo lietu M. Kučinskis nerunāja nevis tāpēc, ka tā būtu nolikta malā, bet tāpēc, ka viņš to tiešām darīja un dara ar lielām pūlēm un izdomu. Ar LTRK un tāpat Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājiem Vitāliju Gavrilovu un Līgu Meņģelsoni tika noslēgts darījums par nodokļu brīvdienām uzņēmējiem apmaiņā pret viņu piekrišanu visu citu nodokļu paaugstināšanai tā, lai sasniegtu M. Kučinska nosprausto mērķi. Nezin kādā veidā šim darījumam tika piesaistīts arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, kurš gan jau 2. jūnijā paziņoja, ka savu atbalstu nodokļu reformai vismaz uz laiku aptur.
Uzņēmējiem tika solīts pilnīgs atbrīvojums no peļņas nodokļa, ja uzņēmējs to iegulda sev pašam piederošā īpašumā, t.i., uzņēmumā. Praktiski tas nozīmētu uzņēmuma naudas aizplūdināšanu tādu uzņēmumam piederošu viesu māju būvēšanā, kurā uzņēmuma īpašnieks – loģiski, kurš gan cits! – būtu vienīgais viesis. Tikai pēc nosaukumiem savādāku naudas plūsmu šādā veidā jau ir apsaimniekojis A. Rostovska priekštecis LTRK prezidenta amatā Andris Bērziņš, tāpēc A. Rostovskis nevarēja nesaprast M. Kučinska piedāvājuma jēgu. Tika arī apsolīts lieluzņēmējus un viņu tuvākos algotņus atbrīvot no tā sauktā solidaritātes nodokļa par algas veidā noformētiem gada ienākumiem virs 52 400 eiro. Gan šādu, gan pat ne tik lielu algu saņēmējiem ieguvums būtu arī iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazināšana no 23% līdz 20%. Saprotams, ka šo trīs procentpunktu vērtība eiro aug proporcionāli algai. Uzņēmēju organizācijas ticēja valdības solījumiem nokārtot, ka akcīzes, pievienotās vērtības, mājokļu un jebkuru citu nodokļu celšanai sekojošā maizes cenu pieauguma dotos ienākumus valsts godīgi sadalīs starp saviem ierēdņiem un uzņēmējiem.
Tomēr LTRK nācies sākt saprast, ka šie plāni neizdosies. Sabiedrības atbilde M. Kučinskim ir negatīvā migrācijas saldo pieaugums pēdējos pāris gados un dzimstības sarukums kopš pērnā rudens, kas gatavo augsni daudz būtiskākai emigrācijai. Piemēram, pavisam svaigie maija dati rāda par 114 jaundzimušajiem mazāk nekā pērnajā maijā. Tas nozīmē, ka pāris simti relatīvi jaunu – pārsvarā darbspēju plaukumā esošu – cilvēku (divreiz vairāk par nepiedzimušo bērnu skaitu) rezervējuši sev iespēju visai viegli pamest Latviju un pirms tam runāt ar savu darba devēju nebūt ne lūdzēju tonī. Kopš pērnā rudens Latvijā saradušies tūkstošiem šādu cilvēku, par ko uzņēmējiem ir pamats vainot arī LTRK.
Arnis Kluinis
