Uzņēmēji satraukti par sākto Ostu reformu

TV3 raidījums “Nekā personīga” pirms divām nedēļām stāstīja, ka pret Satiksmes ministrijas sākto trīs Latvijas lielāko ostu reformu visaktīvāk protestē Liepāja. Šobrīd pretī ministrijas ierēdņiem skaļi sākuši iebilst arī uzņēmumi Rīgas ostā.

Lai arī reformas īstenotājs satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) apgalvo, ka visas puses tiekot uzklausītas un iebildes ņemtas vērā, “Nekā personīga” uzrunātie uzņēmēji saka pretējo.

Japānas kompānijas “Mitsui & Co” aktīvu apjoms tiek lēsts ap 108 miljardiem dolāru. Tie ir vidēji 10 Latvijas valsts gada budžeti. Uzņēmums ražo ķīmiju, pārstrādā metālu, nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Pirms septiņiem gadiem šī milža meitas kompānija Singapūrā iegādājās uzņēmumu ”Rīgas universālais termināls”. Šobrīd tas ir lielākais stividors galvaspilsētā – katra sestā Rīgā ienākusī krava tiek pārkrauta šeit.

Akcionāri gribējuši guldīt naudu uzņēmuma attīstībā. Bet Satiksmes ministrijas sāktā ostu reforma plānus liek piebremzēt.

”Rīgas universālais termināls” valdes loceklis, izpilddirektors Jānis Kasalis norāda: “Ja mēs tagad mainām likumdošanu, tas nozīmē, ka jebkuram investoram būs nogaidīšanas periods. Šo gadu mēs tikai vērosim tālāk, viņš tiks pieņemts, mēs analizēsim. Paies vēl viens gads, tātad divus gadus jau mēs būsim kopā zaudējuši no kaut kādām investīcijām. Es domāju, tā uz lietām skatās jebkurš investors, un mums ir plāni ieguldīt Latvijā vēl arī citos terminālos. Bet šajā brīdī mēs, protams, vērojam, kā tas viss notiks, mēs izsakām savu viedokli par to, kā mēs to redzam, bet izteikt viedokli un būt uzklausītam un to ņemt vērā, tās ir divas dažādas lietas. Mēs uzskatām, ka viedoklis, ko mēs esam teikuši, viņš vienkārši nav ņemts vērā.”

Satiksmes ministrija apgalvo – reforma mainīs tikai ostu ”juridisko ietvaru”. Uzņēmējus tas neietekmēs.

Uzņēmēji ir pretējās domās – reformas skars viņu biznesu un ministrijas ierēdņi neko nesaprot no uzņēmējdarbības.

“KST terminals” padomes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis norāda: “Mēs nesaprotam neko, ja tā godīgi jāsaka. Neviens arī tā mums saprotamā valodā nav spējis izskaidrot, kādi būs ieguvumi šeit no šīs reformas. Kas tad īsti mainīsies. Ja nu ir vajadzīga valsts kontrole pār ostu, tā jau ir. Brīvostas valdē agrāk bija četri pārstāvji no pašvaldības un četri valsts, šobrīd ir tikai četri valsts pārstāvji. Tā ka valsts pilnībā kontrolē ostu. Ieguvumus – mēs pagaidām neesam tā īsti viņus atraduši.”

Ostās Rīgā, Ventspilī un Liepājā valsts veidos kapitālsabiedrības. Satiksmes ministrija sola – valdēs būs konkursos atlasīti profesionāļi.

Ostu uzņēmēji argumentē pretējo – kapitālsabiedrību mērķis ir gūt peļņu. Tas nozīmē – sadārdzināsies ostu pakalpojumi. Ja ostu pārvaldībā nebūs uzņēmēju vai pašvaldību pārstāvju, ietekmēt ostā notiekošo viņi nevarēs. Noteikumus diktēs valsts.

Zvērināts advokāts, biedrības ”Rīgas brīvostas padome” pārstāvis Lauris Liepa norāda: “Ostā strādājošie uzņēmēji ir jāuzklausa, un ar tiem ir jābūt dialogam. Šobrīd dialogam nav paredzēta matricu. Ja tā, tad nav tā pamata, kādā veidā, kādā kārtībā tiks ņemts vērā ostā strādājošo uzņēmumu intereses un prasības, ciktāl, protams, tās ir pamatotas. Tātad šī dialoga platforma nav.”

Savukārt Ķimenis saka: “Mums vajag kaut kādu valstisku skatījumu uz visu kopējo tranzīta nozari tas, kas saistās gan ar tarifiem, gan atļaujām, gan gan būvatļaujām un saskaņošanām, visiem infrastruktūras objektiem, kā arī pašas infrastruktūras būves. Ja to kāds var izstāstīt loģiski un pierādīt, ka šo te pārveidojot par kapitālsabiedrību, tas būs efektīvāk.”

Vaicāts, vai Sanāksmēs ministrijā to nav dzirdējuši, Ķimenis atbild: “Personīgi neesmu dzirdējis un pārējiem uzņēmējiem, ar kuriem esmu runājis, arī tādas skaidras atbildes nav. ”

Jaunais modelis paredz ostu tātad pašvaldību zemi ieguldīt jaunajos valsts uzņēmumos.

Pašvaldības, jo īpaši Liepāja, protestē. Vietvaru un uzņēmēju biznesu bez izvērtējuma un plāna pārdalīt valstij nevar.

“90. gadu sākumā, kad armija aizgāja, osta bija faktiski izpostīta, tur nebija pilnīgi nekā tur bija nodrupušas piestātnes, kuģi un kuģu vraki un vecas zemūdenes. Visu ostas atjaunošanas darbu uzņēmās Liepājas pašvaldību. Šobrīd valsts faktiski saka: moris savu ir padarījis, moris var iet, tagad mēs paši saimniekosim,” saka zvērināts advokāts, biedrības ”Liepājas ostas nomnieku asociācija” pārstāvis Ainars Kreics.

Ministrija atsaucas uz septiņus gadus vecu Pasaules bankas pētījumu, kas kritizē Latvijas ostu nespēju piesaistīt kravas ar augstu pievienoto vērtību, strādāšanu pārsvarā tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, OECD ieteikumiem un advokātu biroja ”Kronbergs Čukste LEVIN” analīzi, kas kalpo par pamatu reformu plānam.

“Šeit tātad vienīgais, kas tiek mainīts, tas ir brīvostas juridiskais statuss. Ir veikts gan Pasaules Bankas pētījums 2012. gadā. Kas kādā veidā ir jādara. Ir veikts speciāli pasūtīts juridiskais pētījumus, par to kādi ir riski. Un tie pamatā tiešām ir juridiskie jautājumi par valsts atbalsta pasākumiem. Par konkurences pasākumiem, par to, kā mainās īpašuma attiecības starp valsti un pašvaldību zemju jautājumi. Tādas lietas, bet nav un nav paredzēts mainīt nevienus tieši ekonomiskos jautājumus par nodokļiem, par nomas līgumiem un tamlīdzīgi. Līdz ar to mēs neredzam, ka būtu vēl nepieciešams papildus pētīt, kādus ekonomiskos aspektus,” saka Linkaits.

Uzņēmēji uzskata – advokātu analīze ir nepilnīga. Tajā pat ieteikts – veikt padziļinātāku pētniecību. Bet ministrijai nav ne skaidra biznesa plāna, nav ieguvumu vai zaudējumu analīzes, nav pilnīga finansiālā un juridiskā izvērtējuma.

“Ekonomiskā izvērtējuma un pamatojuma līdz šim īsti nav bijis. Un normālā gadījumā process, ja tas tiek veikts, tā plānot un sakārtot, tad tas ir izvērtējams vispirms un tad mēs rakstām likumprojektu, un tad mēs tālāk viņu skaņojam. Šajā gadījumā tas ir noticis mazliet tā kā otrādāk, varētu teikt, gan pamatojot to steidzamību un Ministru kabineta noteiktajiem termiņiem un tā tālāk. Vispirms ir ideja un likumprojekts un tad cerams, ka būs arī tā analīze un ekonomiskais pamatojums. Bet jautājums, vai tajā brīdī, kad jau ir pieņemts konceptuāls lēmums, ka mēs darām, ir kaut kāda jēga veikt kaut kādu ekonomisko izvērtējumu.” saka Ārvalstu investoru padomes Transporta un infrastruktūras darba grupas pārstāve Ginta Krūkle.

Reformu plāns joprojām nav gatavs. Satiksmes ministrija pirmdien sākšot apkopot no jauna saņemtos uzņēmēju ieteikumus. “Mēs nekur nesteidzamies. Mēs nevēlamies sagraut valdību. Ne arī mainīt spēles noteikumus ostās Latvijā. Līdz ar to ļoti lēnām, ļoti uzmanīgi, soli pa solim ejam uz priekšu,” norāda Linkaits.

Ministru prezidents, Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) saka: “Piedāvājumam būtu jābūt tādam, par ko Ārvalstu investoru padome teiks – jā, šī ir laba lieta. Tas ir tas, ko es jebkurā gadījumā sagaidītu. Bet es neesmu dzirdējis vēl no ministra. Es gaidu.”

Savukārt Kasalis norāda: “Ja mēs runājam tikai par to, ka kaut kur kaut kas mainīsies, es domāju, ka mūsu reakcija būs samazinātas investīcijas. Un mēs pārskatīsim, ko mēs darām. Mēs esam liels tirgus spēlētājs, mums ir iespēja tā vai citādi pielāgoties situācijas izmaiņām. Bet mēs esam vienmēr redzējuši savu attīstību 10, 20 un līdz pat 50 gadiem uz priekšu šeit, Rīgā, kas nozīmē, ka izejot no situācijas var sanākt vienkārši koriģēs savu attieksmi pret notiekošo, respektīvi, tas galvenais, kā var koriģēt attieksmi, var veikt vai neveikt investīcijas. Mēs esam ļoti caurspīdīgi un ekonomikai nozīmīgi uzņēmumi. Tātad, pasliktinot šeit situāciju, neapšaubāmi to sajutīs visa valsts.”

Kopš ostu reformas sākuma neoficiāli izskanējuši pieļāvumi, ka Satiksmes ministrija gatavojas Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā. Sarunā ar “Nekā personīga “Tālis Linkaits apgalvo, ka šīs valdības laikā pilnīga vai daļēja ostu uzņēmumu privatizācija nenotiks.