Uzņēmēji: Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna pasākumiem jābūt ar mērķi investēt nākotnes attīstībai
Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes reģiona nodaļas organizētajā LTRK Kurzemes Biznesa kluba tiešsaistes pasākuma ietvaros norisinājās diskusija par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu, kādam būtu jābūt redzējumam par fonda naudas izmantošanu, kā sasniegt izvirzītos mērķus un investēt nākotnes attīstībā.
Lai novērstu COVID-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, pēc Eiropas Komisija ierosinājuma tiek ieviests Eiropas Atveseļošanas plāns, kura mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tās, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Latvija pretendē uz vairāk nekā 1,6 miljardiem eiro fonda naudas, taču uzņēmēju ieskatā šobrīd plānā ir vairāki trūkumi. Kādam būtu jābūt redzējumam par naudas izmantošanu un kā sasniegt izvirzītos mērķus, diskusijā vērtēja tādi eksperti kā Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis, LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa, kā arī SIA Cannelle Bakery līdzīpašnieks, valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis.
LTRK valdes locekle, politikas daļas direktore Katrīna Zariņa norādīja :“Jautājumi, kas aktuāli uzņēmējiem jau ilgāku laika periodu palikuši nemainīgi – tie ir pandēmijas izraisītie pārrāvumi uzņēmumu darbībā, investīciju un attīstības plānos un nepieciešamībā saņemt nepieciešamo valsts atbalstu nonākot sarežģītās situācijās. Tādēļ arī diskusijai par atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu un Latvijas plānu šo līdzekļu investēšanai ir nozīmīga loma LTRK ikdienas darbā. Kopīgi ar biedriem esam definējuši sešus pamatuzstādījumus, kuriem jācaurstrāvo plāns, lai tas būtu uzņēmējdarbības attīstību veicinošs. Plānā iekļautajām reformām un pasākumiem jābūt ar mērķi investēt nākotnes attīstībai, paredzot skaidrus ieguvumus un izmērāmus rezultatīvos rādītājus bez negatīvas ietekmes uz brīvas konkurences principiem un nodokļu pieaugumu nākotnē. Investīcijām primāri jāvairo uzņēmumu konkurētspēja caur ekonomikas transformāciju, sniedzot tiem tiešu atbalstu produktivitātes un eksportspējas celšanai ”.
Vērtējot līdz šim izstrādāto Latvijas atveseļošanas un mehānisma plānu un Latvijas politiķu un ierēdņu līdz šim paveikto, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle ir kritisks:” Man ļoti nepatika sākotnējā Finanšu ministra nostāja, ka mēs (Latvija) ņemsim tikai 70 % drošo naudu un 30% iesniegsim kā plāna papildinājumu, kuram ir pavisam cita procedūra. Jāsaprot, ja mēs sniedzam papildinājumu par 30% mainīgajā daļā, tad mums no jauna ir jāiet visa smagā procedūra caur Eiropas Komisiju, kura to atkal ļoti rūpīgi caurskatīs, nevis vienkārši komisijā atjauninās. Tāpat plāna papildinājumam atkārtoti būs jāiet uz apstiprināšanu Eiropas padomē. Latvijas pieteikums ir pretrunā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām, kuras aicināja valstu valdības iesniegt plānus kā minimums par 100%, nevis par 70%, ko citas valstis arī veiksmīgi dara. Mans skats ir diezgan kritisks, uzskatu, ka daudz kas ir jau palaists garām, līdz 30. aprīlim, kad ir pēdējais termiņš, lai formāli iesniegtu plāna uzlabojumus, ir palikušas tikai pāris nedēļas. Tomēr ceru, ka uzlabojumi būs, un, ka LTRK un citi sociālie partneri šobrīd ir vairāk iesaistīti plāna sastādīšanā nekā līdz šim, kas patiesībā arī bija sākotnējais uzstādījums no Eiropas Komisijas puses pilnvērtīgam plāna pieteikumam”.
Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis pasākuma dalībniekiem sniedzot ieskatu par Eiropas Savienības atbalstu krīzes pārvarēšanai un biznesa attīstībai skaidroja: “Nopietna krīze prasa nopietnu atbildi. Eiropas Savienība šobrīd ieslēgusi “smago artilēriju” ekonomikas stimulēšanai. Ieguldījumi vienā dalībvalstī palīdzēs radīt pieprasījumu citās. Latvija nākamajos 10 gados no ES saņems 10 miljardus eiro. Tie jāiegulda, lai veicinātu ekonomikas zaļināšanu, biznesa konkurētspēju un dzīves kvalitāti”.
Pēc diskusijas par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu pasākuma dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar Talsu Komersantu Kluba pieredzes stāstu par dalību uzņēmējdarbības vides un pilsētvides attīstībā ar kurām iepazīstināja Talsu Komersantu kluba valdes priekšsēdētājs, SIA “Krauzers” līdzīpašnieks, valdes loceklis Kaspars Eihe. “Ikkatrs no mums ir pelnījis ne tikai ģimeni, bet arī sabiedrību, kurā mēs varam rēķināties ar viens otra palīdzību. Tikai apvienojoties, mēs varam kļūt par komandu, kura spēj ko mainīt, kopā sasniegt mērķi, padarīt savu novadu, savu pilsētu pievilcīgāku gan sev pašiem, gan cilvēkiem. Ir jāpajautā kādreiz nevis, ko te var dot pilsēta, valsts, bet gan ko tu vari dot pilsētai, valstij . Aicinātu uzņēmējiem būt aktīvākiem, vairāk iesaistīties novadu attīstībai, rast kopēju valodu dialogu ar politiķiem, pašvaldību darbiniekiem, lai kopā realizētu lielus projektus, kas nestu labu vilkmi jūsu novadam. Atceramies, ka lielākā cīņa starp novadiem būs par galveno resursu – Cilvēku. Kā panākt, lai tas izvēlētos jūsu novadu par pastāvīgo dzīves vietu, kā arī kā panākt, lai jūsu bērni paliktu dzīvot savos dzimtajos novados!” norāda Kaspars Eihe.
