Uz opozicionāru boikota fona Levits identificē valstiskās prioritātes
Saeimas rudens sesijas pirmajā sēdē, dodot deputātiem ceļamaizi, Valsts prezidents Egils Levits neaizmirsa atgādināt par savu vēlmi izveidot Valsts padomi, kā arī nostrostēja valdošo koalīciju par nepilnībām demogrāfijas jautājumu risināšanā un mediju politikā. Tā visa fonā noritēja grūti pamanāms opozīcijas deputātu prezidenta uzrunas boikots, vēsta NRA.lv.
E. Levits jau kopš savas prezidentūras pirmajām dienām cenšas pārliecināt lēmējvaru par nepieciešamību izveidot Valsts padomi, kuras uzdevums būtu gādāt par likumdošanas kvalitātes uzlabošanu. Par šo jautājumu notikusi arī plašāka diskusija, un padomes izveidošana pieņemama šķiet vismaz vienam politiskajam spēkam – Nacionālajai apvienībai, taču saskatāma virzība jaunās institūcijas izveidošanā nav.
Lai iedvestu jaunu sparu savā iniciatīvā, uzrunājot tautas priekšstāvjus, E. Levits teica: “Ir ārkārtīgi nepieciešams uzlabot mūsu likumdošanas kvalitāti. Tāpēc es aicinu jūs turpināt debates par Valsts padomes izveidošanu [..] Likumdevējs vienmēr ir, un tam ir jābūt politiskam. [..] Bet likums parasti ir politisks kompromiss, un tas demokrātijai ir normāli. Kompromiss ir normāli. Taču, atrodot šo politisko kompromisu likuma izskatā, tas varbūt ne vienmēr atbildīs Satversmes vērtību un Latvijas valsts ilgtspējas, tātad kopējā labuma kritērijiem.”
Jāaktualizē demogrāfijas jautājums
Vai šis aicinājums būs sasniedzis dzirdīgas ausis, rādīs laiks, bet Valsts prezidenta runa liecināja, ka ir jautājumi, kas viņam šķiet pat svarīgāki par Valsts padomes izveidošanu.
Tā, norādot, ka Saeimas pavasara sesijā pieņemtā administratīvi teritoriālā reforma ir tikai viens posms ceļā uz labklājīgu, ilgtspējīgu un vienmērīgi attīstītu valsti, E. Levits deputātu uzmanību pievērsa demogrāfijas problemātikai. ““Eurostat” prognozes par iedzīvotāju skaitu paredz, ka [..] nākamajos 30 gados līdz 2050. gadam [Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies] apmēram par pusmiljonu. Tātad tad Latvijā vairs būs tikai 1,4 miljoni iedzīvotāju. Turpretim Igaunijā prognozes paredz, ka gan uz 2030., gan 2050. gadu, iedzīvotāju skaits vairāk vai mazāk noturēsies pašreizējā līmenī,” ar drūmo prognozi iepazīstināja prezidents.
Ņemot vērā, ka “Eurostat” prognozes nav noslēpums, pamatots ir E. Levita piktums par to, ka Latvijā demogrāfijas politika nekad nav uzskatīta par prioritāru. “Mums ir ministrijas, nodaļas un institūcijas, kas kaut kādā līmenī atbild par ģimeņu un bērnu lietām. Taču demogrāfijas politika pie mums līdz šim netiek uzskatīta par konsolidētu politiku ar prioritāru nozīmi un atbilstošu finansējumu [..] Demogrāfijas un ģimeņu politika ir tipiska pārnozaru politika, taču tai trūkst efektīvas pārnozaru vai tā saucamās horizontālās pārvaldības un trūkst arī politiski atbildīgas vadības, kam šī politika ir prioritātes ziņā pirmā, nevis kaut kādā piektā vai desmitajā vietā,” pauda prezidents, kurš netieši aicināja rast iespēju izveidot vēl vienu īpašu institūciju ‒ demogrāfijas jautājumu risināšanai. Piemēram, Igaunijā tāda jau esot.
Šis prezidenta runas akcents sasaucas ar Jaunās konservatīvās partijas nostāju. Tā paudusi gatavību nākamā gada valsts budžeta kontekstā atkāpties no prasības celt diferencēto neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, ja tā vietā tiks piedāvāts skaidrs atbalsts ģimenēm.
Nepieskatītie sociālie tīkli
E. Levitu neapmierina “viltus ziņu” laikmetā arī novārtā pamestie mediji, kuru uzraudzībai valsts vispār neveltot uzmanību.
“Tās [informācijas telpas kvalitātes un drošības politikas] sektori iekrīt vairāku ministriju pārziņā, taču nevienai no tām tā nav prioritāte, un, piemēram, sociālo mediju jomā vispār nekāda valsts politika nav saskatāma, arī ne ar lupu nav saskatāma. Tomēr tieši tas, cik kvalitatīva vai piesārņota ir informācija, kuru lietojam ikdienā, ietekmē to, cik racionāli vai tieši otrādi tumsonīgi ir mūsu lēmumi,” uzsvēra Valsts prezidents.
Vienlaikus viņš pozitīvi atzīmēja, ka Saeima strādā pie Sabiedrisko mediju likuma, kuru vajadzētu pieņemt vēl šogad un kuram jānosaka, ka sabiedriskajiem medijiem jāstiprina Latvijas demokrātiskā valsts iekārta, piederības sajūta Latvijai, latviskā identitāte, latviešu valoda un jāveicina izpratne par Latviju kā tiesisku nacionālu valsti.
Šie uzdevumi esot īpaši svarīgi sociālo tīklu laikmetā, kurā būtiski mainījusies publiskās informācijas telpas struktūra ‒ tā ir fragmentējusies daudzos paralēlos burbuļos, un to iemītniekiem bieži rodas subjektīvs iespaids, ka tieši viņu burbulis ir tā tauta, kur tagad izsaka šo viedokli.
ANO Drošības padome
Aktualitāti valsts darbakārtībā E. Levits cenšas uzturēt arī tās plānos 2025. gadā kļūt par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes locekli. “Tā [ANO Drošības padome] ir Apvienoto Nāciju institūcija ar vislielāko ietekmi un prestižu. Lai Latvija tiktu ievēlēta šajā padomē, mums ir jāpārliecina 129 no 193 pasaules valstīm, lai tās mūs atbalsta. Tādēļ mums jādefinē, kāds būs Latvijas īpašais devums, kas pārliecinās šīs 129 valstis ‒ un viena daļa, iespējams, nemaz nezina, kur Latvija atrodas, ‒ balsot par mums. Tas ir prioritārs uzdevums ne tikai ārpolitikas veidotājiem,” uzsverot šo mērķi, ne pirmo reizi teica E. Levits.
Jānorāda, ka E. Levita regulārā pievēršanās šim jautājumam dažos viedokļu veidotājos ‒ tajos pašos sociālajos tīklos ‒ radījusi iespaidu, ka, tieši pateicoties Valsts prezidentam E. Levitam, Latvija sev izvirzījusi šo ambiciozo mērķi, taču tā nav.
Valda Dombrovska (“Vienotība”) otrās valdības laikā – 2011. gadā ‒ tika pieņemts lēmums par Latvijas kandidatūras pieteikšanu Drošības padomes 2025. gada vēlēšanām. Valdības rīkojums paredzēja izveidot darba grupu plānošanas dokumenta izstrādei, un Latvijas kandidatūra tika pieteikta vēlēšanām.
Norādot, ka aktīvākais kandidatūras lobija darbs notiek pāris gadus pirms vēlēšanām un premjera Krišjāņa Kariņa vadītās valdības rīcības plānā iekļauts uzdevums par nepieciešamību mērķtiecīgi gatavoties ANO Drošības padomes vēlēšanām, Ārlietu ministrija skaidro, ka ārlietu dienests jau kopš 2012. gada veicis diplomātisko darbu, veidojot kontaktus ar valstīm, kuru atbalsts Latvijai ir nepieciešams.
“Esam dibinājuši diplomātiskās attiecības ar ANO valstīm dažādos reģionos. Esam visas valstis uzrunājuši par kandidatūru, lai gūtu atbalstu (informācija par konkrētu valstu atbalstu nav publiskojama; tāda ir valstu prakse, jo balsojums ANO DP vēlēšanās ir aizklāts, turklāt Latvijai šajās vēlēšanās ir konkurence). Ir apzināta citu ANO DP kandidējušo valstu lobija kampaņas pieredze, īpaši no valstīm tuvējā reģionā un nelielām Eiropas valstīm,” skaidro Ārlietu ministrija un norāda arī uz citiem jau veiktajiem darbiem Latvijas kandidatūras popularizēšanai, piemēram, Latvija piedalās ANO miera uzturēšanā – ANO daudzpusīgajā integrētajā stabilizācijas misijā Mali (MINUSMA).
Boikots prezidentam
E. Levita runu pārliecinošs vairākums tautas priekšstāvju uzņēma ar skaļiem aplausiem, taču ne visi deputāti pievienojās tiem. Proti, vairāki Saeimas opozīcijas deputāti, piemēram, Ivars Zariņš (“Saskaņa”), Didzis Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts) un citi boikotēja Valsts prezidenta runu un Saeimas sēžu zālē demonstratīvi ienāca tikai tad, kad E. Levits nokāpa no Saeimas tribīnes.
Jautāts, kāpēc E. Levits izpelnījies šādu attieksmi, I. Zariņš pauda viedokli, ka
Valsts prezidents kļuvis par varas koalīcijas prezidentu, ne Latvijas valsts, jo prezidents esot ieinteresēts pirmkārt rūpēties par “varas kliķes” interesēm, lai tiktu pārvēlēts, nevis par Latvijas tautas interesēm. Kā vienu no piemēriem, kas, Zariņaprāt, pierāda apsūdzību, ir E. Levita pasivitāte jautājumā par parlamentārās izmeklēšanas komisiju darba uzlabošanu.
“Visi zina par kādu izsmieklu mūsu valstī ir padarīta parlamentārā izmeklēšana [..] lai gan Satversmē ir paredzētas opozīcijas tiesības šādu izmeklēšanu iniciēt, tālākā likumdošana ir izveidota tā, ka varas koalīcija ir tā, kura nosaka, kas un kā vadīs šo izmeklēšanu, tādējādi padarot to par pilnīgu profanāciju. Opozīcija daudzkārt mēģinājusi iniciēt likuma grozījumus, kas mainītu šo lietu kārtību, bet koalīcija nav pieļāvusi pat debates par to, tāpēc opozīcija vērsās pie Levita ar lūgumu izmantot tam dotās likumdošanas tiesības un iniciēt šādus likuma grozījumus, uz ko Levits atbildēja, ka ir gatavs darīt kaut ko, lai šo absurdo situāciju mainītu, tikai tad, ja tam piekritīs koalīcija. Tas ir smieklīgi, ja nebūtu nožēlojami,” šķendējās I. Zariņš.
Jānis Lasmanis
Foto: Saeimas kanceleja
