Turpinās parakstu vākšana par vidējās izglītības pieejamības nodrošināšanu
Lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas iegūt vidējo izglītību, neatkarīgi no dzīvesvietas, veselības vai sociālā stāvokļa, sabiedrības iniciatīvas platformā manabalss.lv turpinās parakstu vākšana. Iniciatīvas autori norāda, ka šobrīd daļai sabiedrības iespējas iegūt vidējo izglītību eksistē vairāk uz papīra, nekā realitātē.
“Tehnoloģiju attīstība nākotnē samazinās pieprasījumu pēc tām profesijām un darbiem, kurus var veikt bez vidējās izglītības, tāpēc jau šodien jāpievēršas būtiskai problēmai Latvijas sabiedrībā – samērā lielai daļai iedzīvotāju, kuri dažādu iemeslu dēļ vēl nav ieguvuši vidējo izglītību,” norāda iniciatīvas autori.
Saeima 2018. gada 20. septembrī pieņēma grozījumus Izglītības likuma 8. pantā, nosakot, ka ir šādas izglītības ieguves formas:
1) klātiene;
2) neklātiene;
21) tālmācība;
3) pašizglītība;
4) izglītība ģimenē.
Vai visas šīs formas arī tiek reāli īstenotas? Iniciatīvas autori vēlas pārmaiņas, kas ietver vairākus posmus un aspektus. Pirmkārt, iemeslu apzināšana – sadarbībā ar pašvaldībām nepieciešams skaidri identificēt būtiskākos iemeslus, kādēļ jaunieši neiegūst vidējo izglītību, noskaidrojot, cik daudzus kavē veselības problēmas, mācīšanās traucējumi, komunikācijas problēmas, dzīvesvietas attālums līdz skolai vai, piemēram, darbs, sports u.tml., kas liedz apmeklēt skolu. Otrkārt, informētība – katrai no grupām, kas dažādu iemeslu dēļ neiegūst vidējo izglītību, ir atšķirīgs risinājums – tāpēc būtiskākais ir informēt šos cilvēkus par visām viņu iespējām.
“Radot apstākļus, kuros visiem, neatkarīgi no dzīvesvietas, veselības vai sociālā stāvokļa, ir vienlīdzīgas iespējas iegūt vidējo izglītību, sabiedrība iegūst vairākus būtiskus uzlabojumus. Pirmkārt, palielinoties to iedzīvotāju skaitam, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību, viņiem būs iespēja iegūt labāk atalgotus darbus, kā arī iegūt augstāko izglītību, kas arī sekmētu labāk atalgota darba atrašanu vai pat jaunu darba vietu radīšanu. Otrkārt, tas samazinātu to jauniešu skaitu, kuri dodas uz ārvalstīm strādāt mazkvalificētu darbu. Ja runājam par jauniešiem, kuri nevar doties uz skolu veselības problēmu dēļ, tad izglītības iegūšana sekmētu viņu konkurētspēju darba tirgū, jo mūsdienās vidējo izglītību ir iespējams iegūt arī attālināti, tāpat arī augstāko izglītību, kā arī ir virkne vakanču, kurās var strādāt, neizejot no mājām. Treškārt, Latvijas tautsaimniecībai tas nozīmē papildus ienākumus, ne tikai no šo cilvēku ienākumu nodokļiem, bet arī no tām finansēm, ko viņi “iepludinās” pašmāju ekonomikā,” uzsver viens no iniciatīvas autoriem, Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis.
Latvijas Republikas Satversmes 112. pants nosaka, ka “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. ” Savukārt 1998. gadā pieņemtais Izglītības likums nosaka, ka “vidējā izglītība ir izglītības pakāpe, kurā notiek daudzpusīga personības pilnveide, mērķtiecīga un padziļināta izaugsme apzināti izraudzītā vispārējās vai profesionālās izglītības vai arī vispārējās un profesionālās izglītības virzienā, sagatavošanās studijām augstākajā izglītības pakāpē vai profesionālajai darbībai, iesaiste sabiedrības dzīvē.”
Iniciatīvas autori uzsver, ka iespējas iegūt vidējo izglītību jānodrošina visiem, neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas, veselības vai sociālā stāvokļa.
Foto: Unplash
