Turpina pētīt dīvainības VID ģenerāldirektora konkursā

Lai gan tieši finanšu ministre ir pilnībā atbildīga par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja iecelšanu, Finanšu ministrijas (FM) mājaslapā nav ievietota nekāda informācija par 17. augustā izsludināto konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu, turklāt no FM preses dienesta pat divu darba dienu laikā Neatkarīgajai neizdevās iegūt finanšu ministres rīkojumu par šā konkursa izsludināšanu.

Rīkojums iegūts no Valsts kancelejas, un arī informācija par konkursu bez oficiālā sludinājuma Latvijas Vēstnesī ir izvietota tikai Valsts kancelejas mājaslapā.

Neatkarīgajai no FM neizdevās iegūt arī nekādu pamatojumu, kāpēc konkursa komisijā iekļauti trīs nevalstisko organizāciju pārstāvji, starp tiem arī bankas prezidente, un nav iekļauti drošības iestāžu pārstāvji, kā bija solīts iepriekš, – lai konkursa gaitā varētu nopietnāk izvērtēt pretendentu «reputācijas riskus».

Konkursa prasības rada iespaidu, ka tās domātas konkrētam pretendentam jeb – pilnīgi noteikti – konkrētam pietiekami šauram pretendentu lokam. Vienkāršas, tehniskas informācijas slēpšana no FM puses šo iespaidu tikai pastiprina.

Likums Par Valsts ieņēmumu dienestu nosaka: «Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora kandidatūru pēc finanšu ministra ieteikuma uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem finanšu ministrs. Finanšu ministrs nosaka amata aprakstā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora tiesības, pienākumus un atbildību.»

Politikā mīkstmieši?

Tikmēr NRA.lv aptaujātie bijušie finanšu ministri (abi ir bijušie premjera Māra Kučinska partijas biedri; arī pašreizējās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas komandā ir bijušie Tautas partijas biedri) vīpsnā par notiekošo teātri ar VID ģenerāldirektora meklēšanu. Komentējot notiekošo, Gundars Bērziņš teica: «Kāda jēga rīkot konkursu, ja Latvijā palikuši vien divi miljoni iedzīvotāju. Tas taču nozīmē, ka konkrēto nozaru speciālisti cits citu pazīst. Parasti konkursus rīko, lai paplašinātu kandidātu loku, gadījumos, ja patiesi nevar atrast īstu kandidātu. VID ģenerāldirektora kandidātam nepieciešama specifiska darba pieredze. Es kā ministrs izšķirtos par kandidatūras meklēšanu no VID darbinieku vidus. VID jau ilgstoši nav vadītāja. Tas ir kā jātnieks bez galvas: jāj un jāj, bet, kur tas aizjās, velns viņu zina. Tas, ka ļoti ilgstoši VID nav leģitīma vadītāja, nav normāli. Valdība un ministri ir tam domāti, lai pieņemtu lēmumus. Lai par to arī viņus pēc tam lamā, bet tādēļ jau viņi ir. Un tas ir tikai normāli. Mūsu valdības puišiem un meitenēm vajadzīga drosme. Drosmi vajag! Politikā mīkstmiešiem nav ko darīt!»

Vaicāts, kā no malas izskatās sabiedrisko organizāciju, piemēram, Ārvalstu investoru padomes un SEB bankas valdes priekšsēdētājas, iesaistīšana VID ģenerāldirektora kandidatūru vērtēšanā, G. Bērziņš norādīja: «Vēlēšanas nāk! Mums bija viens tāds premjers, kurš, ja gribēja kaut ko darīt, tad pieņēma lēmumus, ja negribēja neko darīt, tad rīkoja konkursus.»

Ministram pašam jāmeklē

Bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris, vaicāts, kā viņš rīkotos, ja būtu jāatrod kandidāts VID ģenerāldirektora amatam, atbildēja: «Man būtu pilnīgi skaidrs, kas jādara. Es pats atrastu kandidatūru, kura ir piemērota šim amatam. Tik augstam amatam nozares ministram pašam ir jāspēj sameklēt atbilstošāko kandidatūru un nevajadzētu baidīties par to uzņemties atbildību. Meklēt darbiniekus, makšķerējot ar atklātiem konkursiem, var zema līmeņa amatiem. Tur var izskatīt kandidātus kaut vai no skolas sola. VID ģenerāldirektora amatam tomēr jāatrod kandidāts ar konkrētām prasmēm un plašu redzējumu, tāds, kuram šī joma ir saprotama. Es savā praksē esmu mainījis ne vienu vien amatpersonu, bet parasti kandidatūras pats esmu uzrunājis. Visādi brīnumi meklējumos jau var gadīties, bet principā amatam jāvirza tas kandidāts, par kuru pats esi pārliecināts.»

Bailes no atbildības

Vaicāts par to, kā no malas izskatās sabiedrisko organizāciju, tostarp Ārvalstu investoru padomes un SEB bankas valdes priekšsēdētājas, pieaicināšana VID ģenerāldirektora meklējumos, A. Slakteris atbildēja: «Nevēlos kritizēt kolēģus. Metode paraudzīties, vai kāds negrib kandidēt, jau būtībā nav nepareiza. Tomēr nozīmīgā amatā jāapstiprina persona, par kuru ministram ir pārliecība. Svarīgas ir ne tikai kandidāta profesionālās prasmes, bet arī viņa ideoloģiskie uzskati. Kā nekā VID nodarbojas ne tikai ar nodokļu iekasēšanu, bet arī lielā mērā virza nodokļu likumdošanu. Ja iesaistās sabiedriskās organizācijas – no tā es saprotu, ka varai ir grūtības uzņemties atbildību un varbūt no tās arī mazliet bail. Lai arī kā tur būtu, amatam ir jāvirza tāds, kuram tu uzticies, nevis tāds, kurš pagadīsies pa rokai. Es tikai novēlu, lai ministre spētu sameklēt tādu kandidatūru, ar kuru viņa pēc tam varētu lepoties, tādu, lai pēc tās apstiprināšanas visu mūsu dzīve kļūtu jaukāka. Es tagad esmu uzņēmējs, strādāju Bauskā un kontaktējos ar VID amatpersonām. Man šķiet, ka VID ļoti labi strādā! Būtu labi, ja jaunais priekšnieks dzīvi arī VID amatpersonām padarītu labāku, mazāk birokrātisku. Tas ir mīts, ka caur atlases kompāniju iespējams sameklēt vislabāko kandidatūru. Parasti mēdz būt tā, ka politiķim pašam ir jāuzrunā persona, kura izcili atbilstu vakantā amata kvalitātēm, bet pati nevēlas izrādīt iniciatīvu, startējot konkursos. Cerēt, ka labākie un atbilstošākie paši pieteiksies konkursā, nav laba metode. Spilgts piemērs ir Vaira Vīķe-Freiberga. Ja viņa no politiķu puses nebūtu uzrunāta kandidēt Valsts prezidenta amatam, pati viņa tam nekad nebūtu pieteikusies. Viņa piekrita kandidēt tikai tādēļ, ka uzticējās cilvēkiem, kuri viņu uzrunāja.»

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats

Foto: F64