Tukšie solījumi un savējie ietekmīgos amatos – gada notikumu apskats politikā
Aizvadāmais gads sākās ar neziņu. Jau trešo mēnesi ievēlētās partijas nespēja izveidot valdību. Tas atsaucās uz visiem valsts iedzīvotājiem. 2019. gadu politiskā haosa dēļ bijām spiesti nodzīvot ar tehnisko budžetu. Un tagad ar laika distanci vēl tiešāk varam novērtēt gan Saeimā ievēlēto partiju politisku bezatbildību un tā brīža Valsts prezidenta nespēju vadīt politiskos procesus valstī. TV3 raidījums “Nekā personīga” apkopojis šo gadu politikā.
Gada sākumā tā vietā, lai pēc iespējas ātrāk partijām palīdzētu izveidot valdību, Raimonds Vējonis aizbrauca atvaļinājumā uz Kubu. Un tikai 23. janvārī – 109 dienā pēc vēlēšanām – Saeima nobalso par Krišjāņa Kariņa (JV) valdību.
Premjeram Krišjānim Kariņam šis gads aizgājis, nemitīgi žonglējot. Starp bezkompromisa tiesiskumu, nacionālu ģimeniskumu, liberālu atvērtību un politikā jaunienācēju milzu vēlmi no teikšanas un ietekmes atstatīt vecos un amatos iebīdīt savējos. Jau janvārī stājoties amatā, šķita, ka būs vajadzīga liela pacietība un arī veiksme šādu koalīciju saturēt kopā.
Ja izmanto paša Kariņa iemīļoto stilu politikas procesus salīdzināt ar notiekošo ģimenē, tad šī valdība ir kā kašķīga daudzbērnu saime. Tās vecākiem jāspēj izdabāt pēc iespējas visu vajadzībām, nevienu neapdalot. Dumpīgākajiem pusaudžiem izdodas aiz vecāku muguras pa kluso sastrādāt tādas lietas, par ko ģimenes galva spēj tikai smagi nopūsties un dzīvot tālāk. Paša Kariņa partijai pat nepietiek balsu, lai nepaklausīgajiem piedraudētu ar Ministru kabineta gāšanu.
Pirms vēlēšanām “KPV LV” kandidāti vēlētājiem monologu uzrunās soctīklos solīja sakaut neliešus, nogalināt ļauno pūķi un uzjāt stikla kalnā.
Lozungu – “sākt pašiem ar sevi” Nemiro ņēma tieši. Jaunais ministrs, kurš 12 gadus strādājis par juristu advokāta Pāvela Rebenoka birojā, īsi pirms Jāņiem savu agrāko darba devēju tagadējo padomnieku bez konkursa ierotēja “Latvenergo” padomē par priekšsēdētāju. Pēc Kariņa teiktā – nepārdomāti un sasteigti. Pēc Jāņiem Rebenoka vadītā padome tikpat strauji atkāpās. Nemiro tā arī nepubliskoja ziņojumu, kurā pamatotu vecās padomes atlaišanas iemeslus.
Premjers ministra demisiju neprasīja. Novembrī Rebenoka mēģinājumam sekoja otrais cēliens – viņš startēja “Latvenergo” padomes locekļu konkursā. Nolikumam atbilda, jo vienam no pretendentiem bija jābūt ar jurista diplomu. Tomēr “Olainfarm” lietā iesaistītais advokāts Rebenoks neatbilda citam kritērijam – prasībai pēc nevainojamas reputācijas.
Rudenī Rīgā ieradās jebkad augstākā līmeņa delegācija no Indijas. Nemiro premjeram aiz muguras gribēja atjaunot Šlesera laiku shēmu – tirgot uzturēšanās atļaujas. Un Indijā tam esot atrastas dzirdīgas ausis. Lai šo plānu saskaņotu ar Indijas biznesa delegācijas vadītāju, Nemiro gribēja viņu vēlreiz satikt Lielbritānijā. Bet premjers ministru komandējumā nepalaida.
Amatu pārbīdēm “KPV LV” ministram laiks atradās, bet pašu kritizētā OIK likvidēšanai ne. Lai arī solījumu sarakstā pirms vēlēšanām partijai tas bija viens no pašiem degošākajiem. Tā vietā partija neaizmirsa par saviem atbalstītājiem pirms vēlēšanām.
Pretēji ekspertu lemtajam Labklājības ministrija piešķīra sociālā uzņēmuma statusu ūdens ražotājam ”Memory water”, kas jau saņēma sodu par neatļautu “KPV LV” reklamēšanu pirms vēlēšanām. Jaunais statuss firmai ļauj pretendēt uz sociālajiem uzņēmumiem paredzētajiem grantiem. Šis ir pirmais gadījums, kad eksperti atteikuši statusa piešķiršanu, bet labklājības ministre to iedevusi.
Pēc “Nekā Personīga” sižeta partija strauji no uzņēmuma norobežojās. Ministrija solīja, ka mainīs firmu vērtēšanas kritērijus. Bet maģiskā ūdens ražotājs sociālā uzņēmuma statusu saglabāja.
Kariņam aiz muguras rosījās arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Akciju sabiedrības “Augstspriegumu tīkls” padomē bez konkursa iecēla savu juridisko jautājumu palīdzi Karīnu Ploku, iepriekšējā uzvārdā Kornu. Lēmuma pieņemšanas dienā Finanšu Ministrija par to publiski nerunāja. Premjers faktu uzzināja novēloti un atkal bija nepatīkami pārsteigts. Pēc asas sarunas ar partijas biedru Reiru pieprasīts amatam neatbilstošo padomnieci atsaukt.
Sociālā taisnīguma un bezkompromisa tiesiskuma cīnītāji paši jau pirmajos mēnešos trāpīja zem izmeklējošo iestāžu lupas. Juri Jurašu (JKP) 31. janvārī Saeimas deputāta krēslā nomainīja kartona makets. 73 deputāti nobalsoja par viņa izdošanu tiesāšanai. Jurašam inkriminē valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu. Viņš atklājis, ka saņēmis kukuļa piedāvājumu, lai bijušā “Latvijas dzelzceļa” vadītāja Uģa Magoņa lietā kukuli pārveidotu par tirgošanos ar ietekmi.
JKP atlaižamo saraksts bijis dienaskārtībā jau brīdī, kad valdību centās veidot Jānis Bordāns (JKP). Arī tieslietu ministra krēslā viņš mēģināja nošūpot Ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Neveiksmīgi. Neoficiālajā atlaižamo listē iekļautais Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Valsts policijas priekšnieks arī amatu saglabāja. Tāpat kā izglītības ministres atlaistais un ar tiesas lēmumu amatā atjaunotais Latvijas Universitātes rektors.
Jūnijā Jurašam sekoja Saeimas svarīgās un ietekmīgās Budžeta komisijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs no “KPV LV”. Viņš iesaistīts šaubīgu līgumu un atalgojuma saņemšanā no atkritumu biznesmeņa Viestura Tamuža. Kas izskatījās pēc neatļautas naudas došanas partijai pirms vēlēšanām. Kā minējis lietas prokurors – apsūdzības pārējiem lietas dalībniekiem esot tikai laika jautājums. Tomēr prokuratūra pagaidām nav prasījusi Saeimas atļauju Artusa Kaimiņa izdošanai.
Bet Zakatistovs ne tikai turpina turēt kopā partiju. Tiesāšanai izdotais politiķis joprojām ir finanšu ministra Jāņa Reira parlamentārais sekretārs. Bet viens no “KPV LV” agrākajiem vilcējiem, premjera un vēlāk arī iekšlietu ministra kandidāts Aldis Gobzems saskatījis politisko tuvību ar no “Saskaņas” izslēgto Jūliju Stepaņenko.
Solījums dibināt jaunu partiju, piesaistot agrākos patriotiski noskaņotos virsniekus, arī šķiet pačibējis. Tāpat kā sazobe ar agrāko Gobzema publisko ruporu Kaimiņu.
Šogad uzzinājām par neticami veiksmīgu darījumu, kas bija padevies kādai biedrībai. ”Latvijas nacionālo vērtību fondu” pagājušā gada martā ar partneri dibināja Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Patriks Grīva, tai vēlāk pievienojās arī tagadējais NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš. Drīz pēc biedrības dibināšanas tā tika pie iespējas Vides par emigrantu atgriešanos Latvijā.
Solītie plašie forumi bija tikai nelielas apaļā galda diskusijas. Biedrības pārstāvji neticamo veiksmi tikt pie biedrības pārstāvja Ivara Āboliņa partijas biedra Kaspara Gerharda vadītās VARAM naudas skaidroja ar ģeniālo ideju un savām rūpēm par Latviju.
Maksājumi no VARAM – 50 000 eiro – bijuši vienīgie biedrības ienākumi. Piecu diskusiju organizēšanas tehniskās izmaksas bija 12 tūkstoši eiro. Pārējais tērēts darbinieku algām, komandējumiem, un vēl deviņi tūkstoši palikuši pāri.
Divpadsmit tukšu solījumu koalīcija. Tā par Kariņa valdību un Mūrnieces Saeimu varētu teikt ne tikai mediķi, kuri visskaļāk sašuta par likumā ierakstītiem, bet neizpildītiem solījumiem dot papildus naudu. Tukšo solījumu kopsumma ir 700 miljoni eiro. Aiznākamgad – aptuveni miljards eiro. Autoceļiem, lauksaimniekiem, zinātnei, augstskolām, sportam, medijiem un citām nozarēm.
Gada nogalē Valsts prezidents pieprasīja Saeimai tukšos solījumus no likumiem izņemt. Deputāti ar rīcību nesteidzās. Tā vietā partijas izlēma, ka jāuzlabo pašu finanšu situācija. Un jau no 2020. gada tām no budžeta jāizmaksā vairāk nekā pieci miljoni eiro.
Tikmēr no ietekmīgās Saeimas Budžeta komisijas vadītāja Bondara kā agrākā bankrotējušās Krājbankas valdes locekļa kopā ar citiem bankas vadītājiem Apgabaltiesa ļāva par labu bankas likvidatoram piedzīt 15 miljonus. Lieta pirms Jāņiem tika pārsūdzēta Augstākajā tiesā. Savukārt Bondars no Finanšu ministrijas saņēma ordeni. Par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā.
Foto: Saeimas kanceleja
