Transporta vīzijas stipras kā sliedes
Šoruden ir otrā reize, kad valsts a/s Latvijas Dzelzceļš (LDz) pulcina plašu loku ar cilvēkiem, kuri gatavi padomāt vairāk nekā tikai par dzelzceļu un tālāk nekā tikai par nākamo gadu.
LDz valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Aivara Strakšas vārdiem runājot, rudenī jau ir apmēram skaidri aizejošā gada rezultāti un jāsāk domāt par to, kas notiks turpmāk. Vismaz vienu dienu tagad iespējams veltīt tam, lai apdomātu tālāku nākotni par nākamo gadu. Viena pārdomu diena attiecas uz konferences apmeklētājiem, bet LDz pasākumā ieguldījis daudz vairāk laika un naudas. «Mums kā Latvijas lielākajam uzņēmumam un transporta nozares flagmanim ir svarīgi ne tikai labi darīt savu ikdienas darbu, bet pat pienākums dot intelektuālu pienesumu nozares ilgtermiņa attīstībai,» NRA.lv saka A. Strakša.
LDz nodrošina, ka konferencē uzstājas cilvēki, kuri piedalās to viedokļu formēšanā, kas galu galā nonāk līdz Latvijai kā pārnacionālo finanšu, transporta vai zinātnisko institūciju lēmumi. LDz pasākums ir pagaidām vienīgais Latvijā, kur šādus cilvēkus var redzēt, uzklausīt un varbūt uzrunāt liels skaits Latvijas uzņēmēju, ierēdņu, mācībspēku u.c. interesentu.
Pacentīsimies gūt mācību arī tad, ja referents runā vairāk par Āfrikas problēmām, uz kurām vakar koncentrējās Oksfordas profesors Pols Koljērs. Tādējādi kļūst skaidrs, ko par Latviju zina vai nezina tie, kuri pieņem lēmumus, kas attiecas arī uz Latviju. Labā ziņa ir tā, ka nekāda ļaunprātība pret Latviju šajos lēmumos neslēpjas, jo lēmēji Latviju nezina. Mums iesaka, piemēram, aizņemties naudu tāpēc, ka kredītprocentu likmes ir fantastiski zemas, jo nezina, cik nelabprāt tiek kreditēti Latvijas uzņēmumi ar jebkādiem procentiem. Ar Latviju nepārprotami saistītais Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā darbinieks, vienlaikus Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mortens Hansens ierosināja vākt naudu dzelzceļa un citu infrastruktūras objektu attīstībai ar nodokļu celšanas metodi. ES politiķu un ierēdņu ietekmēšanai domātās lobiju kompānijas vadītājs Ivans Hodačs vārdos par multimodālajiem transporta koridoriem atsauca atmiņā pagātni, kad ap 1995. gadu to pašu teica toreizējais Latvijas Republikas satiksmes ministrs Vilis Krištopans. Tātad arī mums tie nav nekādi jaunvārdi, kas tagad atkal modē Briselē. Vēršoties tālumā ne laika, bet telpas un ļoti, ļoti lielu naudas summu nozīmē, konferences dalībnieki uzklausīja Ķīnas dzelzceļa būvniecības starptautiskā uzņēmuma Eirāzijas biznesa departamenta mārketinga direktoru Čai Čangfengu.
Arnis Kluinis
