Tiesībsargs: veselības likums jāpārstrādā
Likumprojekts un valdības piedāvāta koncepcija nav atzīstama par sociālo taisnīgu un nesamērīgi ierobežo cilvēktiesības.
Tiesībsargs analizē reformas lietderību, mainot veselības aprūpes sistēmas finansēšanu. Viņš atsaucas uz likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu, kurā minēts: plānots iezīmēt noteiktu finansējuma daļu veselības aprūpei iedzīvotāju ienākuma nodoklī ar mērķi panākt finansējuma pieaugumu 0,25 procentu apmērā no IKP, līdz tas būs sasniedzis 4,5 procentus no IKP 2020. gadā. «Taču minētais nav atrodams likumprojekta tekstā. Nekas neliecina par finansējuma apmēru [..]. Būtiski, ka tādu pašu mērķi ir iespējams sasniegt, valdībai izpildot politisko apņemšanos,» secina tiesībsargs. Iepriekšējās valdības rīcības plānā bija iekļauta apņemšanās sasniegt šādu finansējuma apmēru jau 2014. gadā. «Apstākļos, ka veselības ministre Ingrīda Circene gan iepriekš, gan pašlaik pārstāv valdošo koalīciju, ņemot vērā valdības daudzināto Latvijas ekonomisko izrāvienu, nav skaidri apsvērumi, kāpēc šāda sākotnējā politiskā apņemšanās netika īstenota,» teikts vēstulē. Tā vietā tiek piedāvāts konceptuāli jauns veselības aprūpes finansēšanas modelis ar lielākām sistēmas uzturēšanas izmaksām un plānu padarīt veselības aprūpes pakalpojumus nepieejamus vismaz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Savukārt būtisks ieguvums no reformas nodokļu maksātājiem un valsts apdrošinātām personām nav saskatāms.
NRA.lv rakstīja: īstenojot reformu, valsts apmaksātus veselības pakalpojumus varētu nesaņemt ne tikai nodokļu nemaksātāji, bet arī cilvēki ar nelieliem ienākumiem, piemēram, pašnodarbinātie, kuru deklarētie ienākumi gadā nesasniegs 12 mēnešalgas. To vēstulē uzsver un pamato tiesībsargs. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, 145 000 iedzīvotāju (ap 7 procenti no Latvijas iedzīvotājiem) ir personas darbspējīgā vecumā, kas nav ienākuma nodokļa maksātāji un nav valsts apdrošināmās personas. Pati ministrija prognozē, ka tikai 5 procenti jeb 7250 iedzīvotāju pievienosies valsts apdrošināšanas sistēmai, veicot brīvprātīgās iemaksas 28 eiro mēnesī. «Iespējams, ka šajā grupā ietilpst nelegāli nodarbinātie, nereģistrētie bezdarbnieki, kas līdz ar reformu nokārtos savu sociālo statusu, tomēr prognozējams, ka valsts finansētie veselības aprūpes pakalpojumi nebūs pieejami vismaz 100 000 Latvijas iedzīvotāju,» raksta tiesībsargs. Īpašu uzmanību piesaista fakts, ka valsts finansētā veselības aprūpe, tai skaitā primārā aprūpe, tiks liegta tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir godprātīgi nodokļu maksātāji, tikai viņu ienākumi atbilstoši Latvijas sociāli ekonomiskajai situācijai ir neregulāri vai nelieli.
Tiesībsargs arī kritizē vēlmi deleģēt valdībai tiesības izlemt, kādi ir valsts garantēto pakalpojumu apjomi, tostarp neatliekamajā palīdzībā. Pamatpakalpojumiem, kurus valsts apņemas garantēt, jābūt noteiktiem likumā.
Veselības ministre norādījusi, ka jaunā likuma idejas atzinīgi novērtējuši ANO eksperti. Tiesībsargs pieļauj, ka likumprojekts vērtēts teorētiskā līmenī un nav ņemta vērā Latvijas sociālekonomiskā situācija. Tāpēc J. Jansons lūdzis ANO augsto komisāri cilvēktiesību jautājumos atkārtoti sniegt viedokli.