Tiesā atklājas kliedzoša prokuroru nolaidība pret fizisko personu datiem
T. s. Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietas materiālos prokurori iekļāvuši sensitīvus datus un fotogrāfijas par personām, kuras nav pat šā kriminālprocesa dalībnieki, – piektdien atklājās Vidzemes priekšpilsētas tiesas atklātajā sēdē.
Medicīniskās ziņas par personas prostatas hiperplāziju, ziņas par spontānā aborta detaļām, urologam sūtīta ar nezināmu kaiti sirgstoša dzimumlocekļa fotogrāfija, bērni, tajā skaitā kaili, no ģimenes digitālajiem fotoalbumiem, ainas no saietiem pirtīs ar kailām un puskailām personām, kuras nekādi nav saistītas ar konkrēto krimināllietu, utt. Šādi un līdzīgi materiāli atrodami krimināllietai pievienotajos digitālajos datu nesējos aptuveni 11 terabaitu apjomā.
Kā varēja noprast no valsts apsūdzības uzturētāju prokuroru Ulda Cinkmaņa un Zanes Pavāres un 16 advokātu runātā – šīs sensitīvās ziņas ne tuvu nav arī apsūdzības pierādījumi. Krimināllietas materiālos tās nokļuvušas un tagad tiek pavairotas un dalītas procesa dalībniekiem amatpersonu, kuras atbildīgas par kriminālprocesa virzīšanu, vienaldzības, nevērības un nolaidības dēļ.
Tiesnesim problēma
Pagājušo piektdien tiesa uzklausīja procesa dalībnieku viedokļus par iepriekš pieteikto lūgumu novērst fizisko personu sensitīvo ziņu nonākšanu trešo personu rokās. Viedokļu paušana izvērtās karstās vārdu kaujās starp prokuroriem un aizstāvjiem. Procesa dalībnieki bija vienisprātis – izlietu ūdeni nesasmelsi – iepriekšminētās ziņas jau ir nonākušas trešo personu rokās, apsūdzētajiem un cietušajiem saņemot krimināllietas sējumu kopijas. Runātāji arī uzsvēra, ka neapskaužamā situācijā nonācis tiesnesis Imants Dzenis – likums neparedz tiesības nosūtīt krimināllietu atpakaļ prokuratūrai nepilnību novēršanai; likums paģēr, ka procesa virzītājam, tātad tagad tiesai, ne prokuroriem, jātiek galā ar šo «kliedzošo cilvēktiesību pārkāpumu», kā to formulēja runātāji.
Prokurori savu vainu neatzina, norādot, ka rīkojušies atbilstoši likumam – kriminālprocesa ietvaros kratīšanu laikā iegūtos materiālus viņi pievienojuši lietai, kā to prasa likums. Tagad tiesai esot jāvērtē, kurus materiālus drīkst izmantot un izdalīt procesa dalībniekiem, bet kurus ne.
Zemiska rīcība
Viedokļu paušanas gaitā bijušais maksātnespējas administrators, krimināllietā apsūdzētais Māris Sprūds no sava digitālā datu nesēja tiesai un pēc tam abiem prokuroriem kā piemēru demonstrēja vairākus fotoattēlus. Tos ieraugot, prokuroriem no pārsteiguma pat paspruka frāze: «Tiem šeit nevajadzēja atrasties.» Kā norādīja M. Sprūda advokāte Sandra Sleja, pagaidām nav skaidrs, «vai Cinkmaņa kungs nav zinājis vai to darījis apzināti, ar nolūku pazemot personas. Tas ir zemiski». Viņa aicināja tiesu par notikušo informēt augstākstāvošo prokuroru un Datu valsts inspekciju. M. Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs norādīja, ka pārkāpts likums – sensitīvās ziņas par personām krimināllietā bijis jānodala atsevišķā aploksnē.
Advokāts Saulvedis Vārpiņš teica – nav šaubu, ka šis fizisko personu datu noplūdes gadījums nonāks Eiropas Cilvēktiesību tiesā un tad tiesa vērtēs, ko katra atbildīgā amatpersona ir darījusi, lai novērstu notikušo. Pēc advokāta teiktā, tā kā ir noplūduši ģenētiskie, biometriskie, medicīniskie un citi daudzu personu dati, tiesai par to klātos ziņot ne tikai augstākstāvošam prokuroram, bet arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam; savukārt prokuroriem būtu sevi jāatstata no šīs lietas tālākās izskatīšanas. S. Vārpiņš aicināja arī noskaidrot, vai Ģenerālprokuratūrā maz eksistē iekšējā regula, kā prokuroriem jārīkojas ar procesuālajās darbībās iegūtajiem fizisko personu datiem. S. Vārpiņš emocionāli norādīja, ka savos 23 advokāta prakses gados ar tik kliedzošu fizisko personu datu noplūdināšanas gadījumu vēl nebija saskāries. Savukārt advokāte Guna Kaminska uzvēra, ka arī viņa savā 33 gadus ilgajā advokātes praksē neko tādu vēl nebija piedzīvojusi. Viņa uzdeva jautājumu – vai tad prokurori patiesi nezināja par šādu ziņu esamību digitālo datu nesējos?
Tiesa, uzklausījusi viedokļus, lēma par notikušo ziņot augstākstāvošajam prokuroram un darīt visu iespējamo, lai sensitīvie dati un fotogrāfijas no krimināllietas materiāliem vairs nenonāktu trešo personu rokās.
Izplēš nevajadzīgo
S. Sleja NRA.lv neslēpa, ka prokurors U. Cinkmanis esot visai atraktīvi attiecies pret krimināllietas materiāliem jau no apsūdzības celšanas un krimināllietas materiālu izsniegšanas brīža. Tā, piemēram, ierodoties saņemt krimināllietas materiālus, advokāte konstatējusi, ka sējumi nav sašūti. Uz galda atradušās ar gumiju apvilktas papīru čupas. Advokāte atteikusies saņemt likumam atbilstoši nenoformētus krimināllietas materiālus. Nākamajā reizē sējumi jau bijuši sašūti, bet, tos pārbaudot, advokāte atklājusi tur iešūtas uzziņas par lieciniekiem ar neaizklātiem fiziskās personas datiem. Advokāte norādījusi, ka viņa nevar šādus datus pieņemt. Prokurors bez mulsuma viņas klātbūtnē tūdaļ apzinājis krimināllietā esošās lappuses ar fiziskās personas datiem, tās tūdaļ izplēsis un sējumu pasniedzis advokātei.
Šajā krimināllietā apsūdzētas 12 personas. Starp tām vairāki ļoti pieredzējuši juristi – bijušais Trasta komercbankas likvidators Ilmārs Krūms, bijušie maksātnespējas administratori M. Sprūds un viņa dzīvesbiedre Ilze Gulbe, zvērināts advokāts Aigars Lūsis, bijusī tiesnese Diāna Mašina. Aizstāvību nodrošina advokātu «zelta komanda» – Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Dr. iur. J. Rozenbergs, viņa vietniece G. Kaminska, advokātes Sandra Sleja, Olita Lūka, Diāna Krūmiņa-Vildava, advokāti Oskars Rode, Saulvedis Vārpiņš, Aivo Leimanis, Ivars Krauze u.c
Nav pirmais gadījums
Šis nebūt nav pirmais gadījums, kad krimināllietas materiālos iešūtās ziņas par fiziskās personas datiem nonāk trešo personu rokās.
Piemēram, t. s. Lemberga krimināllietā 2008. gada 31. jūlijā prokurori Ilga Paegle un Jānis Ilsteris, izpildot prokurora Jura Jurisa uzdevumu, izsniedza kriminālprocesā par cietušiem atzītām personām, tostarp uzņēmējam Aināram Gulbim, sensitīvus datus, kas satur privātās dzīves noslēpumu. Aivars Lembergs, kura dati tika tādējādi noplūdināti, vērsās ar sūdzību pie ģenerālprokurora un prasību civiltiesā par gandrīz 400 000 eiro kompensācijas piedziņu. Ģenerālprokurors sūdzību noraidīja, norādot, ka viss ir likumīgi, jo viss ir darīts kriminālprocesa ietvaros.
Savukārt civillieta pret prokuroriem un A. Gulbi nonāca līdz pat Augstākās tiesas Senāta Civillietu tiesu palātai, kur 2013. gada 12. decembrī tā tika izbeigta par labu valstij, prokuroriem un A. Gulbim.
Pret savējiem citādāk
Salīdzinoši: pavisam cita valsts attieksme fiziskās personas datu aizsardzības jomā vērojama, kad ir runa par politiskās elites, varas pārstāvju datiem. Neatkarīgā daudzu gadu garumā mēģina noskaidrot sabiedrībai svarīgu detaļu no augstas valsts amatpersonas – šobrīd Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Jutas Strīķes – biogrāfijas. Proti – ir vai nav J. Strīķe kādreiz saukusies par Annu. Latvijas Universitātes arhīvā glabājas dokumenti, kuri varētu gaisināt šaubas šajā jautājumā.
Tomēr valsts Latvijas Universitātes un Izglītības un zinātnes ministrijas personās kā mūris sargā J. Strīķes iespējamās vārda maiņas noslēpumu. Šobrīd taisnības meklējumi Neatkarīgo noveduši līdz Administratīvajai rajona tiesai.
Ritums Rozenbergs
Foto: Pixabay
