Teju puse Latvijas iedzīvotāju plāno dāvanas iegādāties internetā
Šī gada oktobra beigās Omniva Latvija veica reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju aptauju, kurā noskaidrots, ka COVID-19 būtiski ietekmējis mūsu sabiedrības iepirkšanās paradums. Vairāk nekā trešā daļa (35 %) aptaujāto atzina, ka tagad iepērkas retāk nekā pirms šī gada pavasara, bet 17% minēja, ka biežāk sākuši iepirkties internetā. Par ērtāko e-pirkuma saņemšanas veidu lielākā daļa (65 %) aptaujāto atzinuši pakomātus.
Teju puse (45 %) Latvijas iedzīvotāju atklāja, ka šogad Ziemassvētku dāvanas plāno iegādāties internetā. Kā galvenos iemeslus tam minot, ka tas ir ātrāk, nekā iepirkties veikalos klātienē (47 %) un internetā ir pieejams plašāks piedāvājums (55 %), kā arī labāka cena (66 %).
Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare: “Jau šī gada pavasarī būtiski izjutām iedzīvotāju tendenci biežāk iepirkties internetā un arvien vairāk sūtījumiem izmantot pakomātus. Turklāt apstākļi valstī un pasaulē likuši digitalizēt savu biznesu arī ļoti konservatīviem uzņēmējiem, tādējādi piedāvājot savas preces un pakalpojumus daudz plašākam iedzīvotāju lokam. Pozitīvi ir arī tas, ka iedzīvotāji strauji spējuši pielāgoties situācijai un daudz biežāk izmanto gan interneta piedāvātās iespējas, gan drošus sūtījumus.”
Tendence vairāk iepirkties klātienē raksturīga vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, proti, 75 % aptaujāto vecuma grupā 60-74 gadi atbildēja, ka Ziemassvētku dāvanas plāno iegādāties klātienē. Savukārt iedzīvotāji vecuma grupā 30-39 gadi salīdzinoši biežāk plāno Ziemassvētku dāvanas iegādāties internetā – 61 %.
Atbildot uz jautājumu, kas mudinātu neatlikt Ziemassvētku dāvanu pirkumus uz pēdējo brīdi, visbiežāk (79 %) tika minēts, ka tie būtu dažādi izdevīgi piedāvājumi un akcijas, bezmaksas piegāde (37 %), plaša izvēle (35 %) un bezmaksas preču atgriešana (15 %).
Savukārt par ērtāko e-pirkumu saņemšanas veidu tika atzīti pakomāti (65 %), kam seko kurjeru piegāde (22 %), izņemšana veikalā (8 %) un Latvijas pasta nodaļās (6 %).
Socioloģiskā aptauja veikta 2020. gada 20.-29. oktobrī, aptaujāti 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.