Tam, kāpēc Straujuma nevēlējās amatā atstāt Pavļutu, ir arī citi iemesli
Straujuma stāsta, ka pēc Zolitūdes traģēdijas pati izjutusi politisko atbildību par notikušo un vērtējusi, vai tajā nav arī viņas kā zemkopības ministres vaina, raksta Apollo.lv.
«Viens, protams, ir politiskā atbildība, kuru es pati personiski izjutu jau tad, kad notika šī traģēdija. To es nekur neesmu paudusi. Es tajās dienās izvērtēju pati savu darbu ministres amatā. Es prātā izgāju cauri visam – vai arī kā zemkopības ministre es neesmu atbildīga kādā procesā pie tā, kas tur notika. Es nesaskatīju savas nozares vainu tajā,» saka Straujuma.
Savu vainu viņa neesot atradusi, bet uzskata, ka nozares ministram ir jāuzņemas atbildība par procesiem, kas notiek viņa nozarē.
«Bet es uzskatu, ka nozares ministram ir jāuzņemas atbildība par procesiem, kas notiek viņa nozarē. Šoreiz to uzņēmās valdības vadītājs. Otrais, viņa atbildība par Būvniecības likumu. Ir arī citas lietas, ko es negribētu šobrīd teikt. Bet es noraidu jebkādu spekulāciju par dažādām «zaļajām enerģijām» vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas nav iemesls,» tā Straujuma.
Straujuma tāpat noliedz, ka kāds būtu noteicis, kā viņai izvēlēties ministrus.
«Protams, es pārrunāju šos jautājumus ar prezidenta kungu. Bet neviens neteica, ka tev jāņem šis vai tev jāņem cits. Mēs skaņojām ministrus ar politiskajām partijām. Aprunājās, kas man ir pieņemams, kas nav pieņemams. Protams, ja es būtu Laimdota Straujuma ar piecdesmit vienu balsi parlamentā…Iespējams, kāds no ministriem būtu cits. Bet man nav piecdesmit vienas balss. Man ir koalīcija no četrām partijām, kuras balso, tāpēc kompromiss ir jāpanāk,» saka Straujuma.