Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk savas prasmes un hobijus izmanto papildu ienākumu gūšanai – teju puse jeb 48% iedzīvotāju gada laikā šādi ir piepelnījušies papildus regulārajiem ikmēneša ienākumiem, liecina Swedbank aptauja. To iedzīvotāju skaits, kuri šādi gūst papildu ienākumus, kopš 2016.... (Turpināt lasīt)
Swedbank Finanšu institūta pētījuma dati liecina, ka šo notikumu sekas jau šobrīd izjūt ne mazums iedzīvotāju: pēdējo 12 mēnešu laikā 42% aptaujāto izjutuši savas mājsaimniecības finanšu situācijas pasliktināšanos, turklāt 14% norāda, ka tā pasliktinājusies būtiski. Kā rāda pētījuma rezultāti, tikpat... (Turpināt lasīt)
Līdztekus darbam, veselībai un savstarpējām attiecībām, kas nereti sagādā raizes Latvijas iedzīvotājiem, viens no lielākajiem stresa izraisītājiem ikdienā ir finanses. Kā liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma rezultāti, finanšu jautājumi ir trešais biežākais stresa avots sabiedrībā (39%). Vienlaikus iedzīvotāji ir... (Turpināt lasīt)
Lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju (57%) satrauc viņu sagaidāmās nākotnes pensijas apmērs, liecina Swedbank veiktā aptauja. Viņuprāt, pensija visticamāk būs ļoti zema, un nesaskata šai situācijai nekādu risinājumu. Savukārt katrs desmitais paļaujas uz bērnu atbalstu, un teju tikpat daudzi uzskata, ka... (Turpināt lasīt)
Attieksme pret uzkrājumiem pensiju 2. līmenī aizvadīto četru gadu laikā ir būtiski mainījusies, – trīskāršojies to darbspējīgo iedzīvotāju skaits, kuri šos uzkrājumus uzskata par savu naudu, kā arī seko līdzi uzkrājumu apjomam. Ja 2016. gadā pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem regulāri... (Turpināt lasīt)
Vienas no svarīgākajām izmaiņām, ko jau nākamgad varētu just Latvijas iedzīvotāji, ir plānotā minimālās algas palielināšana līdz 500 eiro. Šāds valdības lēmums ir nepacietīgi gaidīts, jo 45% Latvijas mājsaimniecību vismaz reizi pēdējā gada laikā ir saskārušās ar naudas trūkumu ikdienas... (Turpināt lasīt)
Kā liecina Swedbank aptaujas dati, studenti Latvijā bieži paļaujas uz savu vecāku vai radinieku finansiālo atbalstu – gan ikdienas vajadzību, gan studiju izmaksu segšanai. Gandrīz pusei (46%) studentu vecāki palīdz segt studiju izmaksas, neskatoties uz to, ka daļu studenti cenšas... (Turpināt lasīt)
2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem. Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās... (Turpināt lasīt)
Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69 % iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %. Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb... (Turpināt lasīt)
Aizvadītajos piecos mēnešos negaidīti strauji kāpusi privāto investoru aktivitāte vērtspapīru tirdzniecībā. Saskaņā ar Swedbank datiem, Latvijas iedzīvotāji veikuši darījumus ar Baltijas valstu uzņēmumu akcijām 6 reizes aktīvāk nekā pērn. Aizvadītajos piecos mēnešos Latvijā visstraujāk ir palielinājies darījumu skaits tieši ar... (Turpināt lasīt)