Lai gan varbūtība, ka Latvija tiks iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) tā sauktajā “pelēkajā sarakstā”, ir augsta, ir cerības, ka nekāds “pelēkais saraksts” mums nedraud, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis un Latvijas Bankas... (Turpināt lasīt)
Kādreizējais Ministru prezidents Vilis Krištopans brīdinājis par jaunu ekonomisko krīzi, vēsta izdevums “Kas Jauns”. Medijam ekspremjers atzinis, ka Amerikā gaidāma ekonomiskā krīze un tas skaršot arī Latviju, tāpēc ieteicams visu pārdot un gatavoties krīzei. “Amerikas krīze ietekmēs faktiski visus eksportētājus.... (Turpināt lasīt)
Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina: nākamā gada sākumā slimnīcās, kuras nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem, var iestāties ārkārtas situācija. Ja mediķi nevarēs strādāt virsstundas, saņemot par to atbilstošu samaksu, uzņemšanu nodaļās var nebūt neviena mediķa, kas iedzīvotājiem sniegs palīdzību, raksta NRA.lv.... (Turpināt lasīt)
Jaunajai valdībai nevajadzētu vilcināties ar mediķu atalgojuma palielināšanu, jo situācija ir ļoti nopietna, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja jaunā Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece. Viņa norādīja, ka veselības aprūpes aktuālās problēmas ir saistītas ar mediķu algu... (Turpināt lasīt)
Latvija šobrīd ir daudz labāk sagatavota iespējamai ekonomikas krīzei, nekā pirms tam. Tā šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks. Viņš uzsvēra, ka ekonomikas izaugsme ir cikliska, kas nozīmē, ka pēc kāpuma, kādā brīdī... (Turpināt lasīt)
Šīs vasaras lielais karstums un sausums ir ietekmējis arī zaļbarības ražu un lopkopji daudzviet Latvijā jau ķērušies klāt skābbarības ziemas krājumiem. Šī iemesla dēļ lopbarības trūkuma krīze vēl vairāk varētu saasināties ziemā, kas nozīmē, ka daudzas saimniecības var ciest vairāku... (Turpināt lasīt)
Šodien noslēdzas Grieķijas aizdevumu programma, kuras laikā tā saņēma vairāk kā 300 miljardus eiro lielu finansiālu palīdzību no Eiropas. Nesen Grieķija saņēmusi noslēdzošo – 15 miljardu eiro – maksājumu no valsts glābšanas programmas. Eirozonas valstu finanšu ministri jūlijā pieņēma lēmumu... (Turpināt lasīt)
Grieķijas parlaments atbalstījis jaunus valsts taupības pasākumus. Valdības lēmums, kā ierasts, valstī izsaucis masveida protestus. Grieķijas parlaments šonedēļ nobalsojis par jauniem taupības pasākumiem, kas bija nepieciešami, lai starptautiskie kreditori turpinātu sniegt valstij finanšu palīdzību. Atēnas piekritušas ierobežot arodbiedrību tiesības rīkot... (Turpināt lasīt)
Grieķijas ekonomika, kura joprojām cīnās ar krīzes radītajām sekām, sāk uzrādīt pirmās atkopšanās pazīmes un valsts izaugsme šogad varētu sasniegt aptuveni pusotru procentu. Tas būtu labākais rādītājs pēdējo deviņu gadu laikā. Starptautiskie aizdevēji joprojām turpina darbu pie Grieķijas reformu novērtēšanas.... (Turpināt lasīt)
Grieķiju tuvākajā laikā gaida jaunas sarunas ar starptautiskajiem kreditoriem. Taču runa vairs neies par jauniem taupības pasākumiem, bet dziļākām reformām, ko pieprasa Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Par to, ka taupības pasākumi beigušies, paziņoja eirozonas amatpersonas, kas cer, ka līdzdalību Grieķijas... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
