Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2021.-2024. gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2024. gadam. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2021. gadā sasniegs 3,0%, bet 2022. gadā ekonomikas izaugsme paātrināsies līdz 4,5%.... (Turpināt lasīt)
Jaunākie dati rāda, ka reģistrētā bezdarba līmenis ir 8%, tie ir vairāk nekā 72 000 reģistrētu bezdarbnieku, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone. Latvijā šogad janvāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedzis 8%... (Turpināt lasīt)
Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) kapitāla noskaņojuma pētījums EY Global Capital Confidence Barometer, kura ietvaros tiek aptaujāti biznesa līderi 52 valstīs visā pasaulē, atklāj, ka pandēmijas rezultātā ieņēmumi ir kritušies 88% uzņēmumu, bet 92% uzņēmēju atzīst, ka vīrusa krīze... (Turpināt lasīt)
Valdība vienojusies samazināt uzņēmuma apgrozījuma krituma slieksni, lai darbinieki varētu pieteikties dīkstāves pabalstiem, no 50% uz 20%. “Šī krīze ir izaicinājums mums visiem – gan uzņēmējiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem joprojām kopš pavasara ir strauji jāpielāgojas vai pat... (Turpināt lasīt)
Ekonomikas atkopšanās ir strauja, bet tā nav pilnīga, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Luminor bankas eksperts Pēteris Strautiņš. Pēc viņa sacītā, tuvākā nākotne vēl ir neskaidra: “Diezgan labi sekmējies eksportā, izņemot tūrismu un kravu pārvadājumus. Patēriņš ir samazinājies... (Turpināt lasīt)
Pandēmijas raisītais zemākais punkts Latvijas ekonomikā ir aiz muguras un pamazām sākam atgūties, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Kazāks norādīja, ka zemākais punkts ekonomikā ir jau aiz muguras un ekonomikā ir atsākusies izaugsme. Vienlaikus... (Turpināt lasīt)
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,4%. Savukārt preču imports samazinājās straujāk – par 5,2%. Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts ir mazāks nekā pirms gada. Lai arī daļā eksporta... (Turpināt lasīt)
Samazinoties Covid-19 ierobežojumu ietekmei, Centrālā statistikas pārvalde jūlijā reģistrējusi vasaras vidum netipisku patēriņa cenu kāpumu. Savukārt Neatkarīgā, izanalizējot cenu izmaiņas kopš marta, secināja, ka šajā laikā sadārdzinājusies daļa produktu, bet jo īpaši krīzes produkti, piemēram, griķi, rīsi, makaroni, vēsta NRA.lv.... (Turpināt lasīt)
Latvijā budžeta deficīts šogad varētu būt miljarda eiro apmērā, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). “Šobrīd esam sasnieguši zemāko līmeni – budžetā iztrūkums ir ap pusmiljardu, budžeta deficīts gada griezumā varētu būt ap miljardu eiro,”... (Turpināt lasīt)
Dati par uzņēmēju noskaņojumu jūlijā norāda uz lielāku optimismu, kas nozīmē – ekonomika lēnām atkopjas, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Runājot par iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma, Zorgenfreija uzsvēra, ka “nav tik slikti,... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
