Šobrīd ir studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās un jauniešiem ir iespēja izvēlēties dažādus studiju virzienus. Līdzīgi kā iepriekšējos gados nemainīga saglabājusies interese par uzņēmējdarbības un tūrisma jomas studijām, taču papildus tam šogad vērojama daudz lielāka interese arī par komunikācijas nozares... (Turpināt lasīt)
Lielākajās Latvijas valsts augstskolās ik gadu sarūk to studentu skaits, kuri studē par maksu, un to nespēj kompensēt arvien pieaugošais ārvalstu studētgribētāju skaits. Izņēmums ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kur ar katru gadu ir vairāk tādu studentu, kas vēlas mācīties... (Turpināt lasīt)
Studiju maksas augstskolās nākotnē noteikti pieaugs, uzskata augstskolas “Turība” rektors Aldis Baumanis. Intervijā Latvijas Radio Baumanis atzina, ka studiju maksas kāpums varētu būt jūtams jau pēc gada. Skaidrojot tā iemeslus, rektors minēja uzturēšanas izmaksu pieaugumu – “šāds izmaksu kāpums ir... (Turpināt lasīt)
Izglītības nozarē strādājošo streiks varētu iegūt plašāku atsaucību, jo aizvainoti par algu reformas rezultātu ir ne tikai pirmsskolas un skolu pedagogi, bet arī augstskolu pasniedzēji, kuru darba samaksa tik tikko pārsniedz minimālo algu. Rezultātā daļa mācībspēku no darba augstskolā spiesti... (Turpināt lasīt)
2014./2015. akadēmiskajā gadā 60 augstākās izglītības iestādēs, tai skaitā 25 koledžās, studijas uzsāka 29,2 tūkst. studentu, kas ir par 6,6% mazāk nekā 2013./2014. akadēmiskajā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (56,1%) mācās par... (Turpināt lasīt)
Latvijas augstskolas ir lielu izaicinājumu priekšā: studentu skaits sarūk, publiskais finansējums nav pietiekams, darba devēji nav apmierināti ar absolventu zināšanu un prasmju kvalitāti, tāpēc ir jādomā, ne tikai kā izdzīvot, bet kā attīstīties. Viens no tādiem ceļiem – augstskolām ir... (Turpināt lasīt)
Lai gan augstskolas jau atviegloti uzelpoja, jo šķita, ka akreditācija beidzot sakustējusies, izrādās, ka radies kārtējais klupšanas akmens. Apmēram desmit licencētajām, bet neakreditētajām programmām 15. maijā beidzas lietošanas termiņi, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atrunājas, ka līdz tam izvērtēt... (Turpināt lasīt)
Kamēr izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa apņemšanās līdz 1. aprīlim vienoties ar nozares pārstāvjiem par reformu rīcības plānu kārtējo reizi ir iestrēgusi tulkojumā, augstskolas pašas ķērušās pie augstākās izglītības sistēmas attīstības vadlīnijām, mēģinot rast kopsaucēju svarīgākajos punktos par stratēģiju,... (Turpināt lasīt)
Augstākās izglītības jomā strādājošie uzskata, ka izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa apņemšanās uzticēt studiju programmu akreditācijas kūrēšanu ārzemju aģentūrām un savas nacionālās aģentūras neveidošana nav pārdomāts solis ne no nacionālo interešu, ne finanšu aspekta. Aptaujātie norādīja, ka ārvalstu eksperti... (Turpināt lasīt)
Pirmo reizi Latvijā kļuvis iespējams ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto pieredzi namu apsaimniekošanā pielīdzināt trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim, iegūstot namu pārziņa apliecību. To pieprasa Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums personām, kuras apsaimnieko dzīvojamās mājas ar platību virs 1500 m2. Juridiskā koledža... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
