Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda. To paredz Saeimā ceturtdien, 1.novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas Darba likumā. Potenciālā bruto darba alga būs jānorāda mēneša vai gada griezumā, vai arī kā stundas tarifa likme. Darba likuma... (Turpināt lasīt)
Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda. To paredz izmaiņas Darba likumā, kas otrdien, 23.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstītas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Potenciālā bruto darba alga būs jānorāda mēneša vai gada griezumā, vai... (Turpināt lasīt)
Ja piepildītos visu partiju solījumi pirms 13. Saeimas vēlēšanām, vidējā alga Latvijā būtu 1500 eiro, ārsti uz rokas saņemtu 1700 eiro, pedagogi – 1000 eiro. Lielākas algas būtu arī zinātniekiem, turklāt viņus, tāpat kā tālu no Rīgas dzīvojošos, vispār atbrīvotu... (Turpināt lasīt)
Nākamajā gadā – Latvijas simtgades gadā – vidējā bruto darba samaksa varētu sasniegt 1000 eiro, prognozē Swedbank. Salīdzinot ar 2013. gadu, kad Latvija svinēja 95. dzimšanas dienu, vidējā alga tad būtu pieaugusi par aptuveni 284 eiro mēnesī. Valsts amatpersonām atalgojuma... (Turpināt lasīt)
Valsts pārvaldē strādājošie var rēķināties ar normētu darba laiku, sociālām garantijām, garantētu samaksu par darbu, kas pašlaik ir pat augstāka nekā vidējais atalgojums privātajā sektorā. Valsts kancelejas (VK) izstrādātais valsts pārvaldes reformu plāns, kas ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, paredz... (Turpināt lasīt)
Lai gan Latvijā sievietes saņem vidēji par 15 procentiem mazāku algu nekā vīrieši un par desmito daļu vidēji zemāku pensiju vecumdienās, liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sieviešu un vīriešu nelīdztiesība ir reti sastopama, liecina jaunākais Eirobarometra pētījums. Tā domā... (Turpināt lasīt)
Tautsaimniecības atlabšana sev līdzi nesusi arī ēnu ekonomikas pieaugumu. Ja kaimiņvalstīs nodokļu nemaksātāju īpatsvars ar katru gadu samazinās, tad Latvijā šobrīd pelēkajā zonā slīgst ap 20% no iekšzemes kopprodukta. Netieši atzīstot savu bezspēcību cīņā ar negodīgiem uzņēmējiem, valsts gatava ieviest... (Turpināt lasīt)
Kopš 2009. gada ekonomiskās krīzes pirmo reizi Vācijā samazinājusies reālā darba alga par aptuveni 0,2%, kā ziņo valsts statistikas birojs. Šī informācija ir apkopota par 2013. gadu. Kā liecina biroja dati, nominālā darba alga 2013. gadā pieaugusi par 1,3%, savukārt... (Turpināt lasīt)
Gandrīz 200 000 Latvijas strādājošo saņem atalgojumu, kas ir mazāks par minimālo algu vai minimālās algas apmērā, un tas ir 26,2 procenti no darba ņēmēju kopskaita. Lielākā daļa minimālās algas saņēmēju strādā privātajā sektorā. Pašlaik minimālā mēneša darba alga ir... (Turpināt lasīt)
Ņemot vērā 2009. un 2010. gadā valdības veiktos taupības pasākumus, lai nodrošinātu valsts budžeta konsolidāciju, tika būtiski samazināta mēnešalga valsts pārvaldē. Kopumā algas valsts pārvaldē tika samazināta par 25%, tādējādi ir izveidojusies situācija, ka valsts pārvaldē nodarbināto algas ir zaudējušas... (Turpināt lasīt)