Strautiņš: Tirdzniecībai vajag adatu
Maija mazumtirdzniecības dati rāda, ka ekonomikas ceļš ārā no pandēmijas ir viļņains un līkumains. Aprīlī nozare pirmo reizi pārsniedza pirmspandēmijas rādītājus, taču maijā noticis kāpiens atpakaļ un kopējais reālais apgrozījums jau atkal bija 2,5% zem 2020. gada februāra līmeņa, runājot par izlīdzinātajiem datiem. Veikalu apgrozījums bija par 3,2% lielāks nekā pirms gada, taču šim rādītājam joprojām “palīdz” ļoti izdevīgais bāzes efekts, kas jūnijā būs jau gandrīz zudis. Citiem vārdiem, lidmašīnai lidojot virs kalniem, zeme brīžiem tuvojas, brīžiem attālinās, līdzīgu ietekmi uz datiem gada griezumā rada pandēmijas pirmā viļņa drāmas atbalss.
Salīdzinājumā ar šī gada aprīli veikalu apgrozījums samazinājās par 3,9%, kas seko straujam kāpumam iepriekšējos trīs mēnešos. Pārtikas tirdzniecība samazinājās par 2,1%, ko daļēji var skaidrot ar pieaugošām iespējām ēst ārpus mājās. Mājsaimniecības piederumu tirdzniecība samazinājās par 11,0%. Tirdzniecība pa pastu un internetā samazinājās par 4,0%, kas seko kritumam par 13,0% aprīlī. Maijā daļā veikalu, piemēram, mājsaimniecības un būvniecības preču veikalos, ziemā atlikto pirkumu viļņa efekts acīmredzot jau strauji noplaka, savukārt citos veikalos ierobežojumi vēl nebija atcelti. Viena no pandēmijā smagāk cietušajām nozarēm ir apģērbu tirdzniecība, tā maijā joprojām bija ar lielu mīnusa zīmi gada griezumā (-15,9%), un apmēram par trešdaļu atpaliek no pirmspandēmijas līmeņa. Pērn maijā lielie tirdzniecības centri bija atvērti, kaut arī ar ierobežojumiem.
Domājams, ka jūnija tirdzniecības apgrozījuma dati būs iepriecinošāki, pateicoties regulējuma maiņai – lielie centri varēja atsākt darbu 3. jūnijā. Taču nevar rēķināties ar strauju lēcienu. Patērētāju un tirgotāju noskaņojums jūnijā ir uzlabojies, bet tikai nedaudz. Turklāt, lai arī mazumtirdzniecības pārstāvji ir drīzāk optimistiski par pieprasījuma izmaiņām tuvākajā nākotnē, šis rādītājs jūnijā, salīdzinājumā ar maiju, ir nedaudz mazinājies. Patērētāju prognozes par ekonomisko situāciju tuvākajā nākotnē, kā arī paustā vēlme veikt lielus pirkumus joprojām ir zem vēsturiski vidējā optimisma rādītāja.
Runājot par turpmākajiem mēnešiem, riski nozarei ir ievērojami. Ar tik zemu vakcinācijas līmeni koronavīrusa izplatība jebkurā brīdī var pieaugt, jo Covid-19 delta (Indijas) vīrusa paveida īpatsvars Latvijā sasniedzis 15%. Lielas sabiedrības daļa, kas nespēja pieņemt racionālu lēmumu par vakcināciju, apdraud labklājības pieaugumu. Kā šī ziņa var ietekmēt veikalu darbību tuvākajā nākotnē? Daļa cilvēku centīsies nopirkt nepieciešamo, kamēr vēl tas ir iespējams. Taču bažas par vēl vienu pandēmijas vilni var arī mudināt piesardzīgāk apieties ar naudu, jo daļai pakalpojumu jomā strādājošo ienākumi atkal varētu tikt apdraudēti.
Šodienas dati vēsta, ka Latvijas ekonomikā, kas pandēmijā kopumā cieta mazāk nekā caurmēra Eiropas valsts tautsaimniecība, atkopšanās tuvākajā nākotnē būs pakāpeniska. Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums uzlabojas samērā lēni. Ekonomiskā noskaņojuma indekss (ESI) eirozonā ir 117 punkti, ko varētu dēvēt par ekstāzes līmeni, jo no vēsturiskā maksimuma tas atpaliek vien par 0,7 punktiem. Vācijā, Beļģijā, Austrijā jūnijā sasniegts pozitīvisma rekords. Arī Itālija un Francija ir diezgan optimistiskas, par spīti tūrisma grūtībām. Noskaņojums ir salīdzinoši piesardzīgs Centrāleiropas “automašīnu” ekonomikās, kā Slovākija un Ungārija, kas stipri atkarīgas no transportlīdzekļu ražošanas. Latvijā kopējais noskaņojuma indekss ir remdeni optimistisks (105,6 punkti), tāds tas ir arī mazumtirdzniecībā, kur tas ir nedaudz virs vēsturiski vidējā, bet tālu atpaliek no rekordiem, to pašu var teikt par patērētāju noskaņojuma indeksu.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
