Strautiņš: Rūpniecība sajūt vienradža pieskārienu
Rūpniecība aprīlī piedzīvoja absolūto vētru labā nozīmē. Pirmkārt, bija izcili labvēlīgs salīdzinājuma bāzes efekts apstrādes rūpniecībai, jo pērn aprīlis bija sliktākais mēnesis. Tomēr pagājuša gada pavasarī notikušais ražošanas kritums par 8,9% ir tikai daļa no izskaidrojuma šogad fiksētajam kāpumam par 20,3%. Šogad aprīlī notika arī viens no visu laiku straujākajiem ražošanas kāpumiem pret iepriekšējo periodu, salīdzinājumā ar martu (sezonāli izlīdzināti) ražošana pieauga par 3,6%. Salīdzinājumā ar pērnā gada pavasari palielinājās ūdens daudzums Daugavā, kas palielināja enerģijas ražošanu par 23,1%. Apstrādes rūpniecības apgrozījums, ko rēķina naudas, nevis reālā izteiksmē, gada laikā pieauga par 26,2%, bet eksportā pat par 31,2%. Strauji aug ražotāju cenu līmenis, jo īpaši eksportā.
Skaitļu pasauli pārņēmušo trakumu spilgti raksturo tas, ka auto daļu ražošana gada laikā vairāk nekā divkāršojās (+117%), kaut arī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi saruka par 14,3%. Aprīlis bija ļoti īpašs mēnesis, tomēr arī gada pirmajos četros mēnešos kopā apstrādes rūpniecība gada griezumā auga par 7,5%. Tai skaitā autobūve par 30,9%, mēbeļu ražošana par 25,3%, bet apģērbu ražošana par 23,7%. Ļoti spilgti varētu būt rezultāti arī elektronikā un farmācijā, diemžēl par tiem statistika klusē. Kritums bija tikai trīs apakšnozarēs – pārtikas un dzērienu ražošanā, kuru ražošanas apjoma izmaiņas ilgstoši svārstās ap nulli, kā arī iekārtu uzstādīšanā un remontā, kas cieš no tranzīta un aviācijas tirgus krituma.
Šogad varam puslīdz droši rēķināties ar apstrādes rūpniecības kāpumu par 6%, taču šis gads vēl var sniegt daudz pārsteigumu. Iepriekš minētais kāpums padarītu 2021. gadu par labu, bet ne izcilu šai nozarei, 2016. un 2017. gadā attīstības temps bija līdzīgs.
Lieliskā apstākļu sakritība ļāva apstrādes rūpniecībai ievērojami pārsniegt līdz šim labāko pēcpadomju ēras rādītāju, arī šī gada marts šajā ziņā bija rekorda mēnesis. Šobrīd rūpniecības ražošanas apjoms apmēram divarpus reizes pārsniedz gadsimta sākuma līmeni un ir dubultojies attiecībā pret globālās finanšu krīzes zemāko punktu 2009. gadā.
Pie rūpniecības nākotnes apvāršņa šobrīd nav daudz tumšu mākoņu. Iespējams, ka atsevišķās nozarēs gada beigās vai nākamgad būs dzesēšanas periods pēc pandēmijas svārstību un valsts atbalsta pasākumu uzkurinātās pieprasījuma pirts. Laikā, kad ekonomikas kopējais attīstības cikls būs augšupvērsts, atsevišķu nozaru cikliskums var virzīties pretēji. Nav ne mazāko šaubu, ka apbrīnojami augstais koksnes produktu cenu līmenis nevar noturēties mūžīgi.
Taču stimuli rūpniecības izaugsmei var nākt no pavisam negaidītas puses. Lielu sabiedrības uzmanību pievērsa Printful kļūšana par. vienradzi jeb uzņēmumu, kura cena noteikta vairāk nekā miljarda dolāru līmenī. Taču netika daudz pieminēts fakts, ka Printful Latvia daļēji ir rūpniecības uzņēmums, viena no tā “pieraksta vietām” statistikā ir C18 nozare jeb poligrāfija. Pateicoties gan Printful, gan arī salīdzinoši tradicionālajam nozares līderim – grāmatu iespiedējam Livonia Print, poligrāfija šogad ir viena no sekmīgākajām nozarēm, janvārī-aprīlī augot par 14%. Robežas starp ekonomikas nozarēm šķiet skaidras statistikā, bet reālajā dzīvē tās ir nosacītas. Kompetences dažādās jomās viena otru papildina, šajā gadījumā – sasniegtais informācijas tehnoloģiju līmenis un Latvijā pieejamās loģistikas organizēšanas prasmes sekmē ražošanas attīstību.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
