Straujuma paziņo par savu demisiju
Pirmdien, 7. decembrī, pēc tikšanās ar prezidentu Raimondu Vējoni par savu demisiju paziņoja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Paziņojot par savu demisiju, Straujuma pauda pateicību koalīcijas partneriem, Saeimas deputātiem un vēlētājiem, kas pēc pirmās valdības ļāvuši izveidot otru. Tāpat pateicības vārdus Straujuma veltīja abiem prezidentiem – gan bijušam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, gan esošajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.
“Ir nepieciešamas jaunas idejas, jauns pienesums, jauna enerģija, kas varētu uz padarīto darbu pamata turpināt tālāk iesāktos darbus,” sacīja politiķe, norādot, ka periods ir pagājis un ir laiks jaunai valdībai.
Vienlaikus viņa uzsvēra arī paveikto darbu, tai skaitā divus pieņemtos budžetus un veiksmīgi aizvadīto Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, par ko saņemtas arī starptautiskas uzslavas.
Pēc jaunas valdības izveidošanas Straujuma atgriezīšoties Saeimā.
Tikmēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis pauda nožēlu par Straujumas valdības demisiju, norādot, ka iekšpolitisko strīdu dēļ nav izmantots vēlētāju dotais mandāts.
Kā zināms, jau kādu laiku publiskajā telpā klīda baumas par iespējamo valdības krišanu.
Straujuma pat izteica pieņēmumu, ka pret viņu ir izvērsta milzīga kampaņa, piebilstot, ka tā ir vērsta tieši pret viņu kā personību, nevis valdību kopumā. Straujuma neslēpa, ka šie apstākļi zināmā mērā iespaido viņas darbību, bet valdība turpina strādāt, un gaidāmajā “Vienotības” kongresā, kas norisināsies 5. decembrī, premjere netaisās paziņot par savu atkāpšanos.
“Katrai valdībai reiz pienāk gals, katra valdība ir terminēta uz noteiktu laiku, un katrs valdības vadītājs ar to rēķinās,” pauda Straujuma, un vaicāta, vai viņa redz valdības galu, premjere turpināja: “Es personīgi to redzu, un kad tas pienāks, tad visa sabiedrība to uzzinās.”
Straujuma valdības vadītājas amatā stājās 2014.gada 22.janvārī, aizstājot toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kurš atkāpās pēc Zolitūdes traģēdijas. Lai gan Straujuma sākotnēji paziņoja, ka nekandidēs uz premjerministra amatu rudenī gaidāmajās vēlēšanās, savas domas viņa mainīja un pērn rudenī atkārtoti tika nominēta un apstiprināta šim amatam.
