Šprotu ražotājiem cerības uz Krievijas tirgu
Pēc vairāk nekā gadu ilgušā Krievijas aizlieguma ievest šajā valstī Latvijā ražotu zivju produkciju parādījušās cerības, ka Krievija varētu savu aizliegumu atcelt. Tas Latvijas šprotu ražotājiem pavērtu iespēju atkal pārdot savu produkciju Krievijā, kas savulaik bija viens no lielākajiem šīs produkcijas noieta tirgiem.
2015. gada 4. jūnijā Krievija aizliedza zivju produkcijas ievešanu savā valstī no Latvijas, skaidrojot šo lēmumu ar pārkāpumiem, kas konstatēti Krievijas pārtikas uzraudzības inspekciju laikā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos.
Toreiz Krievijas inspektori apmeklēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā un četrus Igaunijā, kur tiek ražotas galvenokārt šprotes. Zivju produkcijas eksporta aizliegums uz Krieviju attiecās arī uz Igauniju.
Latvijas zivrūpniecības nozare toreiz lēsa, ka, zaudējot Krievijas tirgu, Latvijas zivrūpnieki zaudēs ieņēmumus aptuveni 100 miljonu eiro apmērā. Pirms Krievijas aizlieguma stāšanās spēkā Latvijā gadā zivju konservus saražoja apmēram par 200 miljoniem eiro, un apmēram 50% no tā bija eksports uz Krieviju.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nule kā ir saņēmis apliecinājumu no Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor par to, ka Krievijas puse izskata iespēju atcelt Latvijas zvejas produktu eksportētājiem piemērotos ierobežojumus, ziņo LETA.
«Krievijas Federācijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests telefonsarunā apstiprināja, ka Krievijas puse izskata iespēju atcelt Latvijas zvejas produktu eksportētājiem piemērotos ierobežojumus, taču gala lēmums tiks pieņemts tikai pēc tam, kad būs pabeigts ziņojums par zvejas produktu apstrādes uzņēmumu inspekcijās konstatēto,» NRA.lv stāsta PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere. Rosseļhoznadzor gala ziņojuma sagatavošana varētu prasīt vēl dažas nedēļas. Pēc tam Krievijas dienests informēs PVD par inspekcijās konstatēto, pieņemto lēmumu un no tā izrietošajām turpmākajām darbībām.
Arī Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor pārstāvis Aleksejs Aļeksejenko Sočos notiekošā Pasaules graudu foruma kuluāros aģentūrai Interfax pauda, ka pēc Jaungada Krievijas tirgū varētu atgriezties šprotes un cita zivju produkcija no Latvijas un Igaunijas, jo «zivju kūpināšanas tehnoloģija ir kļuvusi saudzējošāka». Par to Rosseļhoznadzor inspektori pārliecinājās klātienē, nedēļu ilgā inspekcijā jūlija beigās pārbaudot Latvijas uzņēmumus.
Līdz 2017. gadam ir spēkā Krievijas importa aizliegums uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas un Igaunijas. To Krievija noteica 2014. gadā daudzām ES ražotām pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.
Zivju uzņēmumi iztrūkstošo Krievijas tirgu ir mēģinājuši aizstāt ar jauniem tirgiem. Saldētu zivju segmentā eksports sākts uz desmit jauniem tirgiem, kopējai vērtībai sasniedzot 0,26 miljonus eiro. Eksporta apjomus izdevies kāpināt uz diviem jau agrāk apgūtiem tirgiem – Portugāli un Gruziju, informē Zemkopības ministrija. Savukārt zivju konservu segmentā pusotra gada laikā eksports sākts uz 11 jauniem tirgiem, tostarp Ķīnu, Ēģipti, Honkongu, Makao, Meksiku, Jaunzēlandi, Somāliju u.c., kopējai vērtībai sasniedzot 0,4 miljonus eiro.
Ilze Šteinfelde
