Šmits: Levits tagad par labāk atzīst arī populistiskās balsis
Redzot, ka Valsts prezidenta amata kandidātam Egilam Levita, lai iegūtu amatu, principialitāte vairs nav būtiska, rodas jautājums, vai Levita agrāk demonstrētā principialitāte ir patiesa? Tā intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” situāciju ar augstākās amatpersonas vēlēšanām komentēja Valsts prezidenta amata kandidāts Didzis Šmits (KPV).
Pēc viņa sacītā, Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri varētu Valsts prezidenta amatu godam nest. “Gan uzņēmēju, gan inteliģences aprindās, gan citur, bet kandidātu sacensību nobloķēja Levita kunga izvirzītā prasība, ka viņš kandidē tikai tad, ja ir koalīcijas virzīts, un šīs prasības pieņemšana no koalīcijas partiju puses,” norādīja Šmits.
Runājot par Levitu, Šmits norādīja, ka, lai arī Levita izvirzīšana jebkurā gadījumā ir zināms kvalitātes pieteikums, dīvaina šķiet gatavība kandidēt tikai tad, ja ir garantēta uzvara. “Nav runa par konkrēto gadījumu, bet gan par pieeju lietām. Tā jau faktiski nav kandidēšana, bet gan pieprasījums pēc iecelšanas. Pēc tam, kad esmu iecelts, varam arī parunāt. Ja būs vēl kāds cits, tad labi, parunāsim, bet uzvarētājs jau ir zināms. Tas man liek uzdot jautājumus,” pauda politiķis.
“Otra lieta ir tā, ka pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Levita kungs intervijā Latvijas Avīzei pauda uzskatu, ka Latvija ir uz naža asmens, jo spēki pret valsts kodolu veidojot kaut kādu bloku ar populistiem. Lai gan nekas konkrēti vārdos netika saukts, bet kontekstā (intervētājs ar humoru jautāja par “dažiem kaimiņiem”, kas tika akceptēts) bija saprotams, ka runa ir par Kaimiņa vadīto partiju. Cilvēkam ir tiesības uz šādu viedokli, un viņš var to paust. Bet mans burtiski pēdējo nedēļu novērojums ir tāds, ka Levita kungs savu kandidēšanu pasniedz tā, ka viņš jau nemaz tik ļoti neraujas uz šo amatu un nav viņa pašmērķis kļūt par prezidentu. Ja jau deputātu vairākums vēlas, tad ieceliet. Taču tagad es redzu, ka viņš tomēr ļoti vēlas. Tā vēlēšanās ir tik liela, ka tās populistiskās balsis, kuras iepriekš turēja Latviju “uz naža asmens”, tagad ir labas. Jebkura. Man drusku šķērmi paliek Saeimas namā, redzot, kā šīm balsīm iet pakaļ. Pa vienai. Sākot ar to pašu Latvijas Avīzē savulaik bez vārda un uzvārda pieminēto Kaimiņa kungu. Tas ir jautājums par principialitāti. Cilvēks bija ļoti principiāls, bet tagad, lai iegūtu amatu, šī principialitāte vairs nav būtiska. Mani neinteresē tas tieši šajā notikumā, bet ir jautājums uz priekšu. Vai šī Levita kunga agrāk demonstrētā principialitāte ir patiesa? Vai teiksim, tad, kad būs jāpaliek uz otro termiņu, vai šī principialitāte nevar tikt nodota pret šo iespēju? Kā mēs redzam tagad. Es negribu kādu briesmīgi kritizēt vai mest ar akmeni, bet tie ir daži jautājumi, kas man nostiprināja pārliecību, ka ir jākandidē pašam,” norādīja Šmits.
“Man ir sajūta, ka, ja būtu aizklātas vēlēšanas, tad nevis man būtu grūtāk ar izredzēm, bet gan Levita kungam. Nav noslēpums, ka dažādās partijās ir daudzi cilvēki, kuri pie brīva balsojuma izdarītu citas izvēles. Es nesaku, ka obligāti par mani, bet ne par Levita kungu. Tā kā tas ir labs jautājums, vai šīs izmaiņas ir nodrošinājušas vairāk demokrātijas vai nē,” runājot par atklātām Saeimas vēlēšanām sacīja Šmits.
Savukārt vaicāts, vai nebūtu lietderīgāk Latvijai, ja Valsts prezidenta vēlēšanas notiktu nevis šaurā lokā, bet to darītu visa tauta, Šmits atzina, ka viņš uzskata, ka “ir vajadzīgs tautas vēlēts prezidents”: “Ja mani ievēlēs šajā reizē, tad tas būs viens no maniem priekšlikumiem parlamentam. Prezidenta amats ir ļoti laba pozīcija šo ideju aiznest līdz izpildījumam. Jebkurā gadījumā, ja arī mani neievēlēs, tad kā Saeimas deputāts sagatavošu šā jautājuma rosināšanu. Pirmās republikas laikā šis jautājums jau bija sagatavots Saeimā divos lasījumos. Bija paredzēts veikt grozījumus Satversmē par tautas vēlētu prezidentu. Ja nebūtu valsts apvērsuma 1934. gada 15. maijā, tad jau 16. maija sēdē tas arī būtu izdarīts. Tas nozīmē, ka jau tajā laikā pierādījās, ka tas ir nepieciešams. Pateikšu, kāpēc tas nepieciešams šodien. Viena no lielākajām mūsu problēmām ir tā, ka lielai daļai sabiedrības ir neticība tam, ka viņi ar savu balsojumu, piemēram, Saeimas vēlēšanās, var ietekmēt valsts virzību. Tautas vēlēts prezidents varētu šo virzību dot. Būtu cilvēks, kuru viņi ir tieši vēlējuši un kurš līdzsvaro citādi vēlētu parlamentu. Nedomāju, ka līdz ar tautas vēlēta prezidenta statusa ieviešanu būtu nopietni jāpārskata viņa funkcijas. Neredzu tādu nepieciešamību. Ir atsevišķi jautājumi, kas jāizdiskutē, bet kopumā jau esošais funkciju apjoms ir pietiekams un gana plašs. Vajag tik tās izmantot,” uzsvēra Valsts prezidenta amata kandidāts.
Foto: F64
