Smiltēns: Novadu reforma atstās teju 100 000 Latvijas cilvēkus bez pārstāvniecības
Pēc Vides attīstības un reģionālās aizsardzības ministrijas (VARAM) administratīvi teritoriālās reformas aptuveni 100 000 iedzīvotāju tiek atstāti absolūti bez pārstāvniecības tiesībām, LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
Daudzos gadījumos novadu pārstāvniecība tiek samazināta līdz iluzorai, bet vairākos gadījumos vēlētāju iespējas tikt pārstāvētiem būs līdzīgas nullei.
Pēc Smiltēna sacītā, 33 novados pēc reformas, visticamāk, nebūs nekādu iespēju iegūt no sava vidus, no sava novada pārstāvi jaunajā pašvaldībā. Šādos gadījumos jauno novadu domēs šo apdzīvoto vietu problēmas un vajadzības nebūs prioritāšu sarakstā.
LRA veiktā analīze, kas balstās uz datiem par vēlētāju skaitu novados 2019. gadā rāda, ka 27 novadu iedzīvotāji būs pārstāvēti tikai ar vienu deputātu, bet 6 novadi nebūs pārstāvēti vispār. Turklāt vienu deputātu, kā novada pārstāvi jaunajā pašvaldībā, iespējams ievēlēt tikai tad, ja pilnībā visi novada iedzīvotāji novada vēlētāji nobalso par vienu kandidātu.
Piedāvātā novadu karte nozīmē, ka 90 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji tiks pilnībā izslēgti no jebkādas lēmumu pieņemšanas par savas apkaimes nākotni un savas nodokļos samaksātās naudas izlietojumu.
Pēc Smiltēna domām, šāda situācija ir nepieņemama un LRA aicina pārskatīt piedāvāto novadu karti kā obligātu nosakot kritēriju, kas paredz samērīgas pārstāvniecības tiesības visiem novada teritorijā dzīvojošiem.
Viņa ieskatā, optimālais novadu skaits Latvijā būtu 60. “Tad situācija Latvijā būtu līdzīga citām Baltijas valstīm,” skaidroja Smiltēns.
Kā zināms, VARAM precizētais likumprojekts nosaka jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu ar 39 pašvaldībām esošo 119 pašvaldību vietā. Tas paredz saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei, kā arī izveidot 34 novadus.
To skaitā ir novadi, kurus, tāpat kā piecas republikas pilsētas, izmaiņas neskars: Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novads. Savukārt Olaines novada ģeogrāfiskās vienotības nodrošināšanai likumprojekta pārejas noteikumos ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.
