Sliktas ziņas īrniekiem: Likums namīpašnieku pusē
Kopš 2011. gada rīdziniece Ausma ir reģistrēta Rīgas domes dzīvokļu rindā, jo dzīvo denacionalizētā mājā. Pirms viņas rindā bija vairāk nekā 100 ģimeņu, bet pašreiz rindas sākumā ir cilvēks, kurš šajā rindā reģistrēts kopš 2005. gada. Kopumā denacionalizēto māju dzīvokļu īrnieku rindā gaida 822 ģimenes. Tagad Ausmas vietu ieņēmis kāds cits, jo viņa negribēja gaidīt, līdz pieņem jauno Dzīvojamo telpu īres likumu un mājas īpašnieks viņai dzīvokli vai nu uzsaka, vai aprēķina nesamaksājamu īres maksu. Mājas īpašnieks viņai regulāri norādījis parāda summu – vairākus desmitus tūkstošus eiro, raksta NRA.lv.
Ausma rindā neizturēja
Ausmai ir paveicies – ar ģimenes atbalstu viņa šogad tikusi pie jauna mājokļa un jau ir tajā deklarēta. Dažas dienas pēc tam no pašvaldības pienākusi ziņa, ka viņa no denacionalizēto rindas izslēgta. Ausmas ģimene šādu soli spēra apzināti – mammai atrada drošāku risinājumu, jo jaunā likuma projektā ierakstīts piedāvājums, kas Ausmas piederīgos darīja bažīgus: īres līgumu turpmāk vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku. Tieši tāds bija Ausmai. Mājas īpašnieks viņai regulāri atgādināja par it kā parādu, bet īrniece nepiekrita, jo spēkā bija īres līgums, saskaņā ar kuru viņa maksāja fiksētu īres maksu.
Likumprojekts – ar būtiskām izmaiņām
No jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma, ja to pieņems tādā redakcijā, kādā tas iesniegts starpinstitūciju saskaņošanai, īrniekiem būs maz ieguvumu. Ko paredz likumprojekts? Visi īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā; īres līgumu nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku; īrnieku no mājvietas varēs izlikt bezstrīdus kārtībā, ja būs beidzies īres līgums, viņš iekrājis īres maksas parādu vai nekustamo īpašumu atsavina, bet īres līgums nav bijis ierakstīts zemesgrāmatā; īrnieks varēs brīdināt izīrētāju par līguma izbeigšanu mēnesi iepriekš, bet izīrētājam tas jādara likumā noteiktajos gadījumos un termiņos; izīrētājs līgumā drīkst ierakstīt punktu par periodisku īres maksas paaugstināšanu; īrnieka ģimenes locekļi neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, toties viņi nebūs atbildīgi par īres saistību izpildi.
Valsts savu daļu nedod
Par to, ka valsts nav pildījusi savas saistības attiecībā pret denacionalizētās mājās dzīvojošiem īrniekiem, vakar piketā pie Ministru kabineta atgādināja Latvijas Denacionalizēto namu īrnieku asociācijas dalībnieki. Viņi bija sagatavojuši vēstuli premjeram. Denacionalizēto īrnieku problēmas Rīgā atstātas pašvaldības ziņā, jo pēdējo reizi tā dēvētais pārcelšanās pabalsts tika izmaksāts 2009. gadā, bet pēc tam valsts vairākus gadus ir atteikusi līdzfinansējumu šā pabalsta izmaksai, norāda Rīgas domē.
Šogad dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami 11 miljoni eiro, ja 50 procentu jeb 5,5 miljonus eiro nodrošinātu valsts, kā tas paredzēts normatīvajos aktos. Katru gadu Rīgas dome rezervē pabalstam nepieciešamo summu, bet – uz papīra, jo realitātē valsts līdzfinansējuma nav. Dzīvokļu rindā reģistrētie denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieki nevar atrisināt savas mājokļa problēmas, izmantojot šo palīdzības veidu. Uz krīzi vairs atsaukties nevar, jo tautsaimniecībā Latvijā esot pieaugums un tāds tiek prognozēts arī nākamgad.
Kad sagaidīs pabalstu vai dzīvokli?
Rīgā uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu var pretendēt tās personas (ģimenes), kuras dzīvo denacionalizētajās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajās mājās un ir lietojušas tajās dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienai personai nepārsniedz no 360 līdz 440 eiro mēnesī.
Bet Rīgas pašvaldības denacionalizēto rindā viens no beidzamajiem reģistrētajiem bija cilvēks, kurš rindā iestājies šā gada 9. septembrī. Jāvēl viņam izturība.
Aisma Orupe
Foto:skeeze/https://pixabay.com/en/users/skeeze-272447//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
